Baltijas jūra - mirusi jūra

Pēc otrā pasaules kara beigšanas sabiedrotie okupētājā Vācijas teritorijā atrada milzīgus ķīmisko ieroču krājumus. Laiks bija nemiera pilns, vairāki nacistu noziedznieki bija brīvi, sabiedroti domāja, ka no viņu puses var gaidīt diversiju – nāvīga arsenāla uzspridzināšana. Līdz ar to Potsdamas miera konferencē PSRS, ASV un Lielbritānijas valdība nolēma, ka visus trofeja ķīmiskus ieročus ir jālikvidē. Neliela šo ieroču daļa bija utilizēta vācu ķīmiskajās rūpnīcās, daļu sadedzināja, bet vislielāko daļu laikā posmā no 1946 līdz 1948. gadam iegremdēja, par kapenēm izmantojot vācu kara kuģus, lai nepakļautu cilvēkus papildriskam, iekraujot un izkraujot šo nāvīgo krāvu. Kuģi bija pilnībā piepildīti ar kara ieročiem.
Gremdēt šos ieročus gribēja nevis Baltijas jūras ūdeņos, kas atrodas Eiropas centrā, bet gan Atlantiskajā okeānā. Amerikāņi lielo ķīmisko ieroču daļu iekrāva uz 42 vermahta kuģiem, un šī karavāna aizgāja uz Ziemeļjūru. Taču skarbs štorms to iztraucēja un gandrīz visus kuģus bija jānogremdē Skāgeraga un Kategata jūras šaurumā 200 -680 m dziļumā, kas savieno Baltijas jūru ar Atlantisko okeānu.
Savu ieguldījumu šai jomā deva arī angļi, iegremdējot indes daļu pie dāņu Bornholmas salas. Proti, GDR valdības ieguldījums arī bija manāms. Aktīvu lomu šai ziņā, protams, uzspēlēja PSRS. Atšķirībā no sabiedrotiem PSRS trofejas kuģus nolēma nenogremdēt, bet gan atstāt sev, un indīgas vielas mest jūrā tāpat vien. Kā rezultātā, sabiedroto kuģu ar ieročiem apglabāšanas vietas jūrā ir zināmas, taču 35 tūkstoši tonnu ķīmisko ieroču, iegremdētu ar PSRS spēkiem, ir noslēpti zem Baltijas jūras ūdeņiem.…