Baltijas jūras platība kopā ar Dānijas šaurumiem ir 373 000 km2. Pēc ūdens apjoma daudzuma (21 721 km3) Baltijas jūra atpaliek no dziļākā ezera pasalu – Baikāla. Vidējais dziļums ir tikai 50 m. Dziļākā vieta (459m.) – Landsortas ieplaka – atrodas pie Zviedrijas krastiem.
Latvijas piekrastē Baltijas jūra gandrīz visur ir sekla. Lielākais dziļums ir rietumos no kolkas raga – 35 metri. Starp Ovišragu un Sāmsalu atrodas slieksnis, kur jūras dziļums ir mazāks par 10 metriem. Kuģi šo vietu šķērso pa šauru , dabiski veidojušos ieplaku. Jūras sēkļi ir reņģu, brētliņu un citu zivju nārsta vietas.
ŪDENS SĀĻUMS UN TEMPERATŪRA
Ūdens sāļumu ietekmē apstāklis, ka Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra. Ar Atlantijas okeānu to savieno Ziemeļjūra un seklie Dānijas šaurumi. Šī iemesla dēļ ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu ir vāja. Sāļais. Ar skābekli bagātais ūdens ieplūst Baltijas jūrā, bet tās virsējo slāņu ūdens nonāk Ziemeļjūrā. Ūdens apmaiņa ietekmē jūras vidi un rada labvēlīgus apstākļus daudz zivju sugu, piemēram, mencu, nārstam. …