Baltijas jūras piesārņojums un aizsardzība

Baltijas jūras attīstība
Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē. Tā sāka veidoties leduslaikmeta beigās posmā pirms 13 -10 tūkstošiem gadu.
Baltijas jūras raksturojums
Platība kopā ar Dānijas šaurumiem ir 373’000 km2. Pēc ūdens apjoma (21’721 km3) Baltijas jūra atpaliek no dziļākā ezera pasaulē Baikāla. Vidējais dziļums ir tikai 50m; dziļākā vieta 459m – Landsortas ieleja pie Zviedrijas krastiem.
Latvijas piekrastē Baltijas jūra gandrīz visur ir sekla. Lielākais dziļums ir uz rietumiem no Kolkas raga – 35m. Starp Ovīšagu un Sāmsalu atrodas slieksnis, kur jūras dziļums ir mazāks par 10m. Rīgas jūras līcis ir seklākais līcis Baltijas jūrā. Līci ar jūru savi9eno dziļais Irbes šaurums un seklais Muhu šaurums. Vidējais dziļums ir 26m, dziļākais punkts 60m.
Ūdens sāļums un temperatūra
Ūdens sāļumu ietekmē apstāklis, ka Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra. Ar Atlantijas okeānu to savieno Ziemeļjūra un seklie Dānijas šaurumi. Šī iemesla dēļ ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu ir vāja. Sāļais, ar skābekli bagātais ūdens ieplūst Baltijas jūrā, bet tās virsējo slāņu ūdens nonāk Ziemeljūrā. Okeāna ūdens sāļums ir 35‰, pie Dānijas krastiem tas ir 18‰, bet vidēji Baltijas jūrā tikai 10‰, tālāk uz ziemeļiem – pie Somijas, tas praktiski jau ir saldūdens. Tādos apstākļos – ne īsti sālsūdens, ne īsti saldūdens – organismiem ir ļoti grūti eksistēt.…