Baltijas jūras reģiona vides drošība: starpvalstisko vides sadarbības organizāciju darbība vides aizsardzībā

Mūsdienu pasaulē starptautiskajā sistēmā notiek nepārtrauktas pārmaiņas, kas sevī ietver valstu interešu stratēģijas virzienu maiņu, kas nenoliedzami izraisa dažādu interešu sadursmi. Līdz ar to mūsdienu starptautiskā sistēma raksturojama ar to, ka tajā drošības un draudu attiecības atrodas nemitīgā mijiedarbībā – drošība jau pēc savas būtības ir reakcija uz nedrošību, nestabilitāti un potenciāliem izaicinājumiem.1 Globalizācijas apstākļos pieaug savstarpējā atkarība, kas skar gan ekonomiskos, gan politiskos, gan militāros un sociālos laukus, to lielā mērā nosaka tas, ka politiskie aktieri apzinās, ka nav iespējams stāties pretī un cīnīties ar globalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Tieši tāpēc arī proporcionāli pieaug dažādu līgumu, grupējumu, organizāciju loma un ietekme. Tiek veidotas organizācijas, kuras ne tikai darbojas kā konsultatīvi orgāni un institūcijas, bet arī spēj ieņemt izšķirošu lomu politisko aktieru dzīvē. Līdz ar to sadarbība attīstās arvien jaunos līmeņos, un bieži vien tai ir izšķiroša loma.
Baltijas jūras reģions (BJR) ir ģeogrāfiska telpa, kurā tiek veidotas mērķtiecīgas ekonomikas, sociālas un politikas dimensijas. Mūsdienās BJR ir kļuvis par strauji augošu reģionu2, tomēr arvien vairāk iezīmējas tendence, ka pieaug draudi un izaicinājumi, ar kuriem nākas BJR valstīm saskarties. Kā viens no aktuālākajiem jautājumiem, kuram tiek pievērsta uzmanība ne tikai vairs Baltijas jūras reģiona valstu ietvaros, bet jau starptautiskā līmenī, ir Baltijas jūras vides drošība. …