Baltijas valstis - partneres vai konkurentes

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā būtisks bija jautājums, nevis vai šīs trīs valstis iestāsies, bet gan kad tas notiks. Veiksmīgs politisko un ekonomisko reformu rezultāts Rīgā, Viļņā un Tallinā būtu vispirmām kārtā sekmējis tur dzīvojošo tautu labumus. Eiropas Savienība laika gaitā paliek ar vien plašāka un saliedētāka, tāpēc ar laiku arī Baltijas iedzīvotāji izjutīs ieguvumus, taču lai panāktu šādu rezultātu ir jālabo infrastruktūru, taču tas prasa milzīgus ieguldījumus.
Kopenhāgenas kritērijiem atbilstoša ekonomiskā stāvokļa brieduma līmeņa sasniegšana ietver katras atsevišķās valsts ekonomiskās integritātes un politiskās sadarbības dažādo izpausmju kopīgu atzīšanu. Eiropas Savienības galvenais mērķis ir ekonomikas progress, ievērojot savu dalībvalstu kultūras integritāti un atšķirīgās nacionālās īpatnības. Gūtā pieredze, kas ir gūta dzīvojot pēckara ierobežotas neatkarības un drūma aizvainojuma apstākļos ir iemācījušas Baltijas tautām, kas ir spēka politika. 1
Trīs Baltijas valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva samērā vēlu iesaistījās ES paplašināšanās atlases procesā, tomēr tās ir darījušas daudz, lai kļūtu par pilntiesīgām ES loceklēm. Proti, vienotais tirgus ir pats redzamākais sasniegums vairāk nekā četrdesmit gadu garajā Eiropas ekonomiskās integrācijas periodā. Vienotā tirgus noteikumu pieņemšana gan ekonomiskajā, gan arī individuālajā līmenī radīja milzum problēmu Baltijas sabiedrībai.
Visgrūtākais uzdevums, kas bija jārisina Baltijas valstīm ir Rietumu tiesiskās sistēmas ieviešana ikdienas dzīvē un valsts neiejukšanās politikas realizācija, kura vienlaikus tiek vērsta uz sociālo saliedēšanu. …