Visām trim Baltijas valstīm savā ziņā ir bijusi līdzīga vēsture un attīstības gaita, tas ir noteicis Baltijas valstu attiecības tagad un noteiks arī turpmāko sadarbības vai tieši pretēji konkurences pastiprināšanos. Lietuva, Latvija un Igaunija ir veiksmīgi iestājušās NATO(North Atlantic Treaty Organization) un Eiropas Savienībā(ES), tas nebūtu bijis iespējam bez savstarpējās sadarbības un diplomātisko sakaru veicināšanas un uzturēšanas. Referāta tēmas izklāstā akcents tiks likts uz Baltijas valstu sadarbību gadu gaitā no 1991. gada, kad tika atgūta neatkarība līdz pat 2005. gadam, tādā veidā norādot, ka Baltijas valstis ir partneres nevis konkurentes. Latvijas reģionālā sadarbība nebeidzas tikai ar Baltijas valstu sadarbību, pastāv arī sadarbība Baltijas jūras reģionu valstu starpā. Ir izveidotas vairākas institūcijas, kuras mērķus un darbību turpmākā referāta iztirzājumā aplūkosim. Baltijas valstu sadarbībai ir liela nozīme integrācijas jautājumā. Cik veiksmīgi Lietuva, Igaunija un Latvija pēc neatkarības atjaunošanas spēs integrēties starptautiskajā ekonomiskajā, sociālajā un poliskajā vidē lielā mērā ir atkarīga no valstu savstarpējās sadarbības. Referāta iztirzājuma daļā tiks ietverts neatkarības starptautiskās atzīšanas fakts, turpmākā rīcības politika, Baltijas valstu sadarbības institūcijas( Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru, BMP Vecāko amatpersonu komiteja), kā arī Baltijas valstu sadarbība ar Baltijas jūras valstu padomi, kas norāda uz to, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ne tikai savā starpā, bet arī iesaistīties plašākā reģionālā sadarbībā. Liela loma pēc neatkarības atjaunošanas bija drošības jautājumiem valsts iekšienē un militāro integrāciju. Referāta iztirzājumā tiks pievērsta uzmanība Baltijas valstu bruņoto spēku sadarbības virzieniem un bataljona BALTBAT, kā arī Baltijas jūras spēku vienības BALTRON, pretgaisa aizsardzības struktūras BALTNET un Baltijas Aizsardzības koledža BALTDEFCOL nodibināšanai. Diplomātisko sakaru izveide ir nozīmīgs punkts veiksmīgas sadarbības īstenošanā, starpvalstu vizītes ir neatņemama veiksmīgu partnerattiecību veidošanas ar kaimiņvalstīm, šajā gadījumā ar Lietuvu un Igauniju, sastāvdaļa, tāpēc tiks apskatīts konkrēto vizīšu biežums. Pielikumā pievienoju Latvijas Republikas Augstākās Padomes 21.08.1991.…