IEVADS
Nereti mēs par svešām zemēm un kultūrām zinām vairāk nekā paši par savas tautas vēsturi. Tādēļ es izvēlējos savam referātam tēmu par seno Latvijas iedzīvotāju kultūru. Viena no kultūras sastāvdaļām ir apģērbs un tā nēsāšanas tradīcijas. Savukārt apģērba ļoti svarīga sastāvdaļa ir rotas, it sevišķi tām liela nozīme bija senākos laikos – dzelzs laikmetā. Laikmets , kad par galveno materiālu ieroču, darbarīku un rotaslietu izgatavošanā kļūst metāli, tiek saukts par dzelzs laikmetu. Latvijas teritorijā dzelzs laikmets sākās nedaudz pirms mūsu ēras, bet šajā referātā mēs apskatīsim baltu un lībiešu vidējā un vēlā dzelzs laikmeta rotas. Vidējais dzelzs laikmets ilga no 5. – 9. gadsimtam, vēlais dzelzs laikmets ilga no 10. – 13.gadsimtam. Ar 5. gs. Latvijas teritorijā vietējie rotkaļi paši sāka apstrādāt sudrabu, līdz tam tas tika ievests no citām zemēm.
Visbagātākās, krāšņākās un daudzveidīgākās seno Latvijas iedzīvotāju rotas attiecas uz laiku pirms vācu agresijas 12.gs. beigās. Rotaslietu izgatavošanā par galveno materiālu kļuva bronza. Nēsājot bronzas rotaslietas, tās saules gaismā atmirdzēja zelta krāsā. Laikam tāpēc tautasdziesmās bieži minētas “zelta” rotas, jo no īsta zelta gatavotās mūsu senči nēsājuši ļoti, ļoti reti.
Par šiem tālajiem gadsimtiem svarīgākais un nereti vienīgais avots ir arheoloģiskais materiāls. Vienīgie tā laika liecinieki ir lietiskie vēstures avoti – darbarīki, ieroči, rotas, sadzīves priekšmeti, kas atrodami kādreizējās cilvēku dzīvesvietās un viņu apbedījumos, kulta vietās, depozītos, u.c.
Par arheoloģiskajiem izrakumiem, tātad arī senajām rotām un to nēsāšanas tradīcijām, mūsdienās ir pieejama dažāda literatūra. Pamatīgi zinātniski gan seno vēsturi, gan seno Latvijas iedzīvotāju rotas, aprakstījis Arnis Radiņš, arheologs, grāmatā “Ceļvedis Latvijas senvēsturē”. Par apģērbu un rotām dažādos Latvijas novados daudz ir rakstījusi Anna Zariņa, ir arī publikācijas presē, kā arī internetā.
Referāta mērķis – iepazīt baltu un lībiešu rotas Latvijas teritorijā no 5. – 13. gs. un to nēsāšanas tradīcijas.
Referāta uzdevumi – 1. Lasīt pieejamo literatūru un publikācijas periodikā, kā arī internetā par baltu un lībiešu rotām;
2. Atlasīt svarīgāko informāciju un to apkopot.
Referātā izmantoti šādi jēdzieni:
Balti – indoeiropiešu valodu saimei piederošas tautas. Balti bija prūši, skalvi, jātvingi, galindi, žemaiši, augštaiši, lietuvieši, latvieši ( zemgaļi, latgaļi, sēļi, kurši). Mūsdienās saglabājušās divas baltu tautas – latvieši un lietuvieši. [ 4, 49 – 51]
Lībieši – somugru valodu saimei piederoša tauta.[4, 54]
Platēšana - sudraba vai zelta gabaliņu uzlika uz laktas un plāja ar veseri placinātāju – virzienā no vidus uz ārpusi. Tā ieguva līdz 0,05 cm biezas plāksnītes. No tām nogrieza vai nocirta vajadzīgās formas gabalu un izrotāja to. Plāksnītes aplieca vai pielodēja pie rotām un sadzīves priekšmetiem.[4, 33]
Rokauts – 10 – 15 cm plata auduma lenta, kas aptīta ap roku līdz elkonim.[2,33]
Sietavas – 10-14 cm plati vilnas lentveida audumi, kas aptīti ap kāju. [2,33]
Depozīts – vienā vietā un vienā laikā zemē noglabātas senlietas – ieroči, darbarīki, sadzīves priekšmeti, rotas, nauda. [1,10]
…
