Secinājumi
1. 20.gadsimts Latvijas vēsturē ieņem visnotaļ īpašu vietu, jo tā laikā tika sasniegts progress dažādās jomās.
2. Dzīve Padomju Savienībā sabiedrībai radīja bezspēcības apziņu un cinisku attieksmi pret varu valstī, kā arī skaidru pārliecību, ka tai uzticēties nevar.
3. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas mediji ir attīstījušies, piedzīvojot vairākas attīstības stadijas. Vēl joprojām mediji sabiedrībai kalpo kā informācijas ieguves avots.
4. Krīzes komunikācijas galvenais uzdevums ir saglabāt organizācijas reputāciju. Neviena organizācija nav pasargāta no krīzēm, neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta.
5. Laikrakstā „Diena” iespējams iegūt daudz informāciju, kas saistīta ar Bankas Baltija krīzi. Iespējams iegūt vairāku speciālistu viedokļus.
6. Bankas Baltija vadība vēl ilgu laiku pēc acīmredzamām bankas problēmām tādu esamību noliedza.
7. Valdība nolemj bankai palīdzēt, pamatojot šo lēmumu ar divām nozīmīgām lietām – 1. Konkrētajā bankā noguldīta ļoti daudzu iedzīvotāju nauda; 2. Bankas kraha gadījumā ciestu visa Latvija ekonomika un IKP samazinātos.
8. Kāds „Dienas” žurnālists uzskata, ka Lavents un Freimanis no bankas ir jāpadzen, kā arī to, ka tieši vadība ir vainojama pie izveidojušās situācijas. Viņš uzskata, ka tas, iespējams, ir vadības muļķības, nevis ļaunprātības dēļ.
9. Pati bankas vadība (Lavents, Freimanis) nekomunicē ar sabiedrību, izmantojot tieši laikrakstu „Diena”, kas ir viens no tā brīža lielākajiem medijiem, tādēļ ar to būtu viegli sasniegt plašu sabiedrības daļu.
10. Lavents un Freimanis notikušajā (bankas problēmās) vaino valsts ekonomikas attīstības gaitu, kas tiešā veidā banku esot novedusi grūtībās.
11. Bankas preses sekretāra komentārs par to, ka bankas operācijas nav apturētas naudas trūkuma dēļ varētu liecināt par sabiedrības mierināšanu, izmantojot melus. Šādā veidā tiek pārkāpts Denisa Vilkoksa krīžu komunikācijas padoms, kas nosaka, ka ir svarīgi būt godīgam pret sabiedrību.
12. Analizējot konkrēto laikrakstu, pierādījās tas, cik bieži kliedzošs virsraksts neko neizsaka.
13. Pēc tam, kad jaunais bankas prezidents Uldis Klauss bija saņēmis auditorfirmas slēdzienu, viņš secināja, ka bankas likviditātes problēmas nav bijušas īslaicīgas (kā to skaidroja Lavents un Freimanis), bet ilglaicīgas. Tas rada iespaidu par bankas vadības ļaunprātīgu došanas lejupslīdes virzienā.
14. 13.jūnija „Dienas” 1.lappusē ir jaunas ziņas par to, ka Krievijas InterTEK bankas (kurai Banka Baltija 1995.gada maijā pārdeva kredītportfeli) pārstāvji piedāvājuši Bankai Baltija atpirkt kredītportfeli 80 miljonu latu apmērā.
15. Bankas Baltija jauniegūtais prezidents U.Klauss komunicē ar sabiedrību daudz aktīvāk un cenšas izskaidrot, kas, kā, kāpēc notiek.
16. Kopumā laikrakstā iespējams lasīt gan tādas ziņas, kas noguldītājus spēj iepriecināt (piemēram, par banku apdrošināšanas fondu), gan tādas, ka viņus it nemaz neiepriecina.
17. Sabiedrības viedoklis, saistībā ar banku un situāciju tajā, ir atšķirīgs.
18. Ļoti liela daļa sabiedrības bija vīlušies notiekošajā, tomēr jāatzīst, ka ir naivi cerēt, ka kāds par velti dāvās tik lielus procentus ilgtermiņā.
…
