Kopsavilkums
Izanalizējot likumu normas, autore pieņem, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir paredzēts vienīgi labticīgām personām. Labticības princips paredz, ka procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā. Noteiktā kārtā parādnieks un tas pats kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvoties. Tas nozīmē, ka fiziskā persona ne tikai nedrīkst nepildīt un neievērot Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un prasības, bet arī nedrīksts šīs prasības pildīt tikai formāli. Pildot savus pienākumus un izmantojot savas tiesības, fiziskai personai jārīkojas atbilstoši Maksātnespējas likuma un fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim un vispārējiem maksātnespējas procesa principiem, jo pretējā gadījumā maksātnespējas process var tikt izbeigts.
Personai pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir nopietni jāizvērtē, kādu ziņu sniegšanu viņa ir apliecinājusi, ņemot aizdevumu, un vai rīcīa ar kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem.
Laiku gaitā rodoties un nostiprinoties maksātnespējas tiesībām, lielu nozīmi iegūst arī kriminālatbildība par ļaunprātībām maksātnespējas procesā, šajā ziņā darbībām ir ļoti smalka robeža. Krimināltiesību normas ir radītas svarīgāko vērtību aizsardzībai, bet to piemērošana arī rada vissmagākās juridiskās sekas, tāpēc krimināltiesību nozarei ir īpaši svarīgs precīzs juridisko priekšrakstu definējums un viennozīmīgi skaidri piemērošanas noteikumi.
Noteiktā kārtā parādniekam jaņem vērā, ka piedziņa maksātnespējas procesā ir vērsta arī uz parādnieka daļu laulāto kopmantā, kā arī zu visu mantojuma masu. Vienlaikus nosakot fiziskās personas ienākumu apmēru, atbilstoši kuram aprēķinams kreditoriem veicamo ikmēneša maksājumu apmērs, jāpievērš uzmanība, ne tikai jebkāda veida izmaiņām atalgojumā, bet arī jāņem vērā ienākumi no mantojuma, dāvinājumiem u.c.
…
