Bāreņtiesas vispārīgs raksturojums Latvijā

Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Bāreņtiesa, taisot atzinumu, nevar pielaist tajā neprecizitātes, jo atzinums tiek vērtēts kā pierādījums, kā arī tāpēc, ka bāreņtiesa vēlāk, taisot lēmumu, pamatojas uz atzinumu.
2. Bāreņtiesai ir jāpierāda savi apgalvojumi ar pierādījumiem. Katram minētajam faktam ir jābūt precīzi aprakstītam. Autorss ieskatā kā pierādījums ir jāievieš fotoattēli. Turklāt tiesa ir norādījusi, ka fotoattēli apstiprinātu bāreņtiesas aprakstīto. Tāpēc autors piedāvā Bāreņtiesas likuma 16.panta 8.daļu papildināt ar vārdiem „un veikt fotoattēlu uzņēmumus” . Papildināt Bāreņtiesas likuma 16.panta 8.daļu šādā redakcijā:
“pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļus un veikt fotoattēlu uzņēmumus.”
3. Autors uzskata, ka sociālo dienestu atzinumiem jāpiešķir lielāka nozīme, jo tos pieprasa bāreņtiesa, lietas apstākļu izvērtēšanai. Tiesai arī būtu jāņem vērā sociālā dienesta atzinums un viedoklis, jo tiem ir ciešāka saskarsme ar ģimenēm.
4. Būtu jāievieš konkrētāks definīciju „spējas” un „īpašības” raksturojums, lai tiktu izveidoti kritēriji, un tā izvairītos no subjektīvā viedokļa ietekmes.
…