Starpautiskā un nacionālā likumdošana nosaka, ka bērni, kā neaisargātākā sociālā grupa (fiziski in intelektuāli nenobriedušas personas) un sabiedrības vērtība, atrodas īpašā statusā un tiem nepieciešama īpaša gādība un aizsardzība, lai tiem nodrošinātu stabilu, drošu un harmonisku dzīves vidi. Bērnu tiesību aizardzības likumā noteikts, tiesiskajās attiecībās jāievēro tāds bērnu tiesību aizardzības pamatprincips, ka bērna tiesību un interešu nodrošināšana ir prioritāra, kas īstenojama sadarbojoties ar dažādām valsts un ārvalstu sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, ar ģimeni, fiziskajām un citām juridiskajām personām. „Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.”1 Tomēr bieži plašsaziņas līdzekļos parādās informācija par būtiskiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Diemžēl, arī statistikas dati pierāda, ka aizvien biežāk nākas saskarties ar tādu dzīves realitāti, ka palielinās to gadījumu skaits, kad bērni paliek bez vecāku gādības vai netiek pienācīgi aprūpēti un nonāk bērnu namos vai tamlīdzīgās bērnu sociālās aprūpes iestādēs. No statistikas datiem arī izriet, ka daudziem no šiem bērniem, kuri atrodas bērnu namos, ir dzīvi vecāki, kuri atteikušies no bērna uzreiz pēc tā dzimšanas, vai arī vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības.
Jautājums par par bērnu tiesību aizsardzību ir ļoti būtisks un aktuāls, jo šajā jautājumā ir salīdzinoši maz juridiskās literatūras un pētījumu, sevišķi jautājumos, kas attiecas uz Bāriņtiesas darbību un adopciju. Pēdējā laikā arī massu saziņas līdzekļos biežāk parādās informācija, par nozīmīgiem bērnu tiesību pārkāpumiem bērnu namos un citās bērnu pagaidu dzīvesvietās. Tādēļ vēl aktuālāks kļūst jautājums par bērnu tiesību aizsardzību un par bērnu adopciju, tā kā Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka katram bērnam ir tiesības augt ģimenē un piemērotākais risinājums šajā gadījumā ir bērna adopcija. Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.2 Tas nozīmē, ka adopcijas procesā nepieciešams nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas bērna intereses un tiesības. Šo jautājumu risināšanā liela nozīme ir Bāriņtiesām, kuras ir vienas no svarīgākajām tiesībsargājošajām iestādēm, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, prioritāri nodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizstāvību, kā mantiskajās, tā arī nemantiskajās (personīgajās) attiecībās.…