Baroka laika arhitektūra

Vieglas baroka sila iezīmes saskatāmas Dž. Da Sangallo, rafaela un Peruci darbos. Barokas garīgais tēvs un nodibinātājs Mikelandželo, kam sekoja lielmeistari Viņola, Dž della Porta Maderna, Bernīni un Boromini. No Itālijas baroka izplatījās Eiropā; pretstatā harmoniski nosvērtai renesansei, baroka izpauž nemieru, uztraukumu, skurbumuk, ekstāzi. Kāpinot lieluma mērus līdz milzīgumam, baroka saslēdz ciešā vienībā visu kompoziciju. Mūru cietā, birzīgā akmens masa šķiet kļuvusi mīksta un sulīga. Spēcīgi kontrasti, gāmurojumi, pārtraukumi, līniju liekumi un lauzumi, trauksme uz augšu, reduplikācija (dubultošana) un propurciju disonance (no renesanses viedokļa) ir tie līdzekļi, ar ko radīts šis gleznieciskais arhitektūras stils.…