Bēgļi Latvijā Pirmā pasaules kara laikā

Pirmais pasaules karš cilvēces vēsturē bija pirmais totālais karš: vairākums karojošo valstu tajā iesaistīja visus iedzīvotājus un ekonomiskos resursus. Rezultāts- vēl nepiedzīvots militārs sabrukums un slaktiņš, kas prasīja ap desmit miljonu cilvēku dzīvību. Karā gāja bojā veco labo dienu pamatvērtības: piemēram, patriotiskā lojalitāte, ticība progresam, uzticība cilvēku saprātam, pārliecība par patriarhālās kultūras pamatu nesatricināmību. Cilvēki guva kardināli jaunu sociālo pieredzi, kas radīja pārmaiņas viņu dzīvē, ikdienā, savstarpējās attiecībās un attieksmē pret valsti, sabiedrību un kultūru. Pirmā pasaules kara laikā, sākot no 1914. gada beigām, cariskās Krievijas valdība un armijas vadība deva rīkojumu evakuēt iedzīvotājus no Kurzemes un vēlāk arī no citiem apgabaliem uz Krievijas teritorijām. Kara laikā Krievijas teritorijā ārpus Latvijas nokļuva apmēram 1 miljons Latvijas iedzīvotāju. Līdz 1927. gadam Latvijā no Krievijas atgriezās 223 573 bēgļi un ieguva Latvijas pavalstniecību. Jau šajā laikā, kad vēl nepastāvēja Latvijas valsts, latviešu bēgļi Krievijā izveidoja spēcīgu atbalsta sistēmu, kas palīdzēja bēgļiem, kas bija izkaisīti plašā teritorijā uz austrumiem no Latvijas. Neaprakstāms posts bija pārņēmis Latviju – bija iznīcināti sējumi, nodedzinātas mājas, latvieši devušies bēģļu gaitās. Šī darba gaitā apskatīsim padziļinātāk, kas bija pirmais pasaules karš un kāpēc bēgļiem bija jādodas prom.