Secinājumi
Izpētot jautājumu par bēgļu tiesībām var secināt, ka pasaulē un Eiropā, kā arī katrā valstī atsevišķi pastāv dažādi normatīvie akti, kas aizsargā bēgļus, nosaka viņu tiesības un pienākumus, taču, pēc manām domām, ar šo normatīvo aktu realizāciju dzīvē ir problēmas. Valstis, kurām visbiežāk sanāk saskarsme ar bēgļiem operatīvi un profesionāli spēj reaģēt uz šādiem gadījumiem, taču tādas valstis kā Latvija nav pieradušas strādāt ar šādiem cilvēkiem un līdz ar to rodas problēmas profesionāli risināt šos jautājumus.
Arī apkārtējo cilvēku starpā pastāv liela neziņa par bēgļu jautājumiem un līdz ar to arī apkārtējie cilvēki pārsvarā negatīvi reaģē uz bēgļiem, kā arī nezinātu kā rīkoties, ja kādu bēgli sastaptu.
Bēgļiem ir plašas tiesības, ņemot vērā, Ženēvas konvenciju „Par bēgļu statusu”, taču lielāko tiesu personas, kas ir bēgļi šīs tiesības par nezina, jo nāk no tādām valstīm, kur nav plašas pieejas likumdošanai un varbūt viņi pat nenojauš, ka arī viņus aizsargā kāds normatīvais akts un viņiem ir savas tiesības. Kā jau tika minēts, arī uz bēgļiem attiecas Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, neskatoties uz to, ka viņiem ir bēgļa statuss.
Policijas darbiniekiem būtu nepieciešams apgūt kaut vai minimālas zināšanas bēgļu tiesību jautājumos, jo policijas darbinieks var būt tā persona, pie kuras bēglis griezīsies pēc palīdzības, jo ieraudzīs personu formā, uzskatot, ka viņš var palīdzēt. Policijas darbiniekam ir jāapzinās kā šādā situācijā ir jārīkojas, kādos dienestos griezties un kādas personai ir tiesības, lai neizturētos pret viņu ar necieņu vai jebkāda veida diskrimināciju, lai gan policijas darbinieks to nedrīkst atļauties.
…
