Berlīnes vizuālā tēla pārmaiņas arhitektūras, pilsētas plānošanas un simbolisma aspektā. 1871.-1945.gads

Ideālā nacistu pilsēta nebija pārāk liela, galvenais uzsvars tika likts uz simboliem, tiem tiktu pievērsta lielākā uzmanība, jo tie tiktu novietoti centrā jaunajam reiham. Hitlers pats savos komentāros „Mana cīņa” ir minējos, ka redz Berlīnē tādas ēkas kā Kolizejs, kas simbolizētu romiešu cilvēku spēku.
Berlīnes centrālā pārveidošanas plānu izveide sākās jau 1937.gadā, kad šo darbu uzticēja arhitektam Albertam Špēram. Plāni paredzēja, ka Berlīnes centrs tiks veidots balstoties uz romiešu, nevis grieķu principiem. Pilsētas ziemeļu pusē bija plānots izveidot milzīgu forumu, kas būtu ap 350 000 kvadrātkilometriem liels un ko ieskautu lielas politikas un izglītības ēkas. Visas ēkas bija plānots novietots noteiktā assī, kas veidotu noteiktu apli, lai visas kopā reprezentētu lielo impēriju.
Tāpat kā Berlīnei, tā arī savi plāni tika paredzēti visām Vācijas reģionu pilsētām. Tomēr Hiltera lielie arhitektūras plāni pilnībā neīstenojās vairāku apstākļu dēļ, kā vieno no galvenajiem minot otro pasaules karu un Vācijas kapitulāciju tajā 1945.gadā.

Secinājumi
Berlīnes kā galvaspilsētas nozīmi caur arhitektūras celtnēm centās izcelt gan Impērijas, Veimāras republikas un nacistiskās Vācijas laikā. Galvenokārt arhitektūras celtnes tika izmantotas, lai parādītu Berlīni kā Vācijas kultūras, politiskās dzīves un industralizācijas centrālo telpu,kā arī, jo īpaši nacistiskās Vācijas laikā, caur arhitektūras celtnēm valdība centās reprezentēt Vācijas kopējo spēku un varenību pārējām valstīm.
Berlīnes vizuālais tēls sākot ar Džeimija Hobrečta pilsētas plānojumu 1874.gadā un beidzot ar Alberta Špēra ietekmīgo plānu pilsētas pārbūvei ir krasi atšķīrušiess, taču tie ir saglabājuši primāro mērķi-Berlīnes kā galvaspilsētas izcelšanu Vācijā kopējā tēlā.
…