Kreativitāte (no latīņu valodas – creatio – radīšana) ir cilvēka radošās spējas, kuras var izpausties domāšanā, jūtās, saskarsmē, atsevišķos darbības veidos. Šī ir viena no definīcijām, bet ir vēl dažādu radošu personību raksturojošās pazīmes un dažas no tām es gribētu pieminēt.
Kreativitāte ir:
„… atvērtība jaunām idejām un cilvēkiem, neatkarība, it īpaši lietās, kas saistās ar radošo aktivitāti, elastīgumu, izmantojot dažādas stratēģijas darbā un mācībās, spēja atteikties no stereotipiem. /S. Farnham – Diggory/”
„…personības īpašību komplekss, kas rada iespējas produktīva darba rezultātā sasniegt oriģinālus, sabiedrībai nozīmīgus, kvalitatīvi jaunus darbības rezultātus. Bērnu radošās spējas parādās oriģinālās domās, jaunu ideju meklējumos./L. Jovaiša/”
„…universāla īpašība, kas palīdz cilvēkam pašizteikties dažādās formās, un tā parādās visu profesiju cilvēkiem. Pētījumi liecina, ka tā parādās dažādās dzīves situācijās. /I. Miķelsone/”
Es domāju, ka mūsdienās sāk izzust šīs radošās spējas, jo, strādājot ar bērniem, esmu ievērojusi, ka viņi nespēj un arī īpaši negrib neko paši izdomāt, izgatavot, vai pastāstīt kādu pašu sacerētu stāstiņu. Tas droši vien ir tāpēc, ka viss ir jau „nolikts priekšā”, piemēram, datorā spēlītes, internets, televizors. Un vecāki savas lielās aizņemtības dēļ, ļauj bērniem sēdēt pie datora un televizora, protams, ir jau arī tā, ka vecāks ir tik ilgi darbā, ka neredz ko bērns pa dienu dara. Bet nav jau pavisam slikti, ir jau arī radoši bērni, kuri vairāk laika velta sev un savām izpriecām, piemēram, ejot uz dažādiem pulciņiem, aktivitātes laukā utt.
Radošums ir uzdrīkstēšanās /Ļ. Vigotskis/. Kreatīvā jeb radošā darbība psiholoģijā tiek skaidrota kā darbība, kuras rezultātā personība darina kaut ko izteiktu. Kreativitāte ir īpašība, kas liek aptvert lietas citā skatījumā, atrast kaut ko jaunu, „radīt kaut ko jaunu”.
…
