Bērnu agresija un vecāku loma tās novēršanā

Varmācība, vardarbība, agresivitāte, agresija, noziegums – tie ir vārdi ar līdzīgu nozīmi, kas izsauc spēcīgas emocijas, uztrauc un biedē. Nereti, analizējot nevēlamu un agresīvu uzvedību, lieto jēdzienus delikvanta, devianta un antisociāla uzvedība. Kas tad īsti jāsaprot ar šiem jēdzieniem?
Uzvedību raksturo kā delikvantu (latīņu valodā delinquo – izdarīt pārkāpumu, nogrēkoties), ja, pārkāpjot vispārpieņemtās normas, nodara zināmus postījumus, ievainojumus vai ļaunumu kādai personai vai visai sabiedrībai. Delikventā uzvedībā parādās sociālo uzvedības normu pārkāpumi un krimināli sodāmas darbības pazīmes (huligānisms, necieņa pret sabiedrību, kaušanās, alkoholisku dzērienu lietošana, sadzīves uzvedības normu ļaunprātīga un sistemātiska pārkāpšana u.c.)
Devianta uzvedība ir plašāks jēdziens, kas ietver katru novirzi no sabiedrībā pieņemtiem uzvedības standartiem. Deviantā uzvedība ir nelikumīgi un negatīvi nodarījumi un izpausmes attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem (egoisms, divkosība, konflikti, agresivitāte, zādzības u.c.)
Antisociāla uzvedība ietver divus svarīgus komponentus – sociāli nepieņemama uzvedība (agresīva, nepaklausīga, dusmīga) un sociālām prasībām atbilstošas uzvedības trūkums (komunikatīvs, sadarbīgs, atbalstošs) trūkums.…