Individuālo īpatnību ievērošana mācību procesā ir aktuāla problēma. Bērns uz skolu atnāk ar savam īpatnībām, un skolotājam uz sadarbību ar skolēnu ir jāatrod ceļš. Tas arī nebūt nav viegli jo skolēnam rodas dažādas problēmas ar kurām viņam nākas saskarties mācību procesā. Jāpievērš liela uzmanība viņa īpatnībām. Skolēniem izpaužoties viņu īpatnībām, kuras nepamanot laicīgi, un skolēnu nekonsultējot, var piemeklēt dažādas sekas. Skolēns var aiziet no skolas. Viņa uzvedība var krasi mainīties, ja skolēns hiperaktivitātes dēļ noietu no ceļa. Skolēnam kļūstot neuzmanīgam zudīs sapratne par vielu turpmāk, jo neiemācoties matemātikā kādu formulu turpmāk nebūs iespēja to izmantot uzdevuma atrisināšanai.
Darbā tika apskatīti trīs skolēnu vecumposmi un to nozīmīgākās īpatnības. Dažādu zinātnieku domas par individuālo pieeju mācību procesam, par jauniešu pašapziņas veidošanos un pusaudžu mācīšanās problēmām.
Pirmajā klasē piespiedu sēdēšana ilgu laiku var novest pie neirozes, kas var izpausties kompensācijas reakcijās - nagu zīmuļu graušanā, pirkstu lauzīšanā, matu virpināšanā, piedurkņu staipīšanā. Jo sliktāk bērns adoptējas skolā, jo spēcīgāk var izpausties neirozes pazīmes. Kā arī ilgstoša grāmatu lasīšana, vai rakstīšana var radīt redzes bojājumus. Bērniem jādod grāmatas kurās teksti ir drukāti ar lieliem burtiem. Acu noguruma pazīmes ir acu biežā mirkšķināšana - neapmeklē tās mācību stundas, kur viņš negūst sekmes, tad sāk neapmeklēt skolu vispār. Sodi un rājieni vēl vairāk pastiprina pusaudžu negatīvismu.[Gs-124]
Pusaudžu iezīmīgākās mācīšanās problēmas ir tādas, ka liela daļa pusaudžu vienkārši nemācās. Pusaudžu vecuma posmā panākt skolēnus mācīties ir liela problēma. Jo liela daļa skolēnu negrib mācīties, jo tie iespējams nezin, kāds no tā labums būs turpmākajā dzīvē. Vēl liela pusaudžu mācīšanā problēma ir, ka pusaudži šajā vecumposmā ir hiperaktīvi un mācīšanās vietā ir vēlēšanās izklaidēties, un nodarboties ar visu ko citu tikai ne ar mācībām. Dažkārt pusaudzis izvēlas kādu darbu izdarīt lai tikai nebūtu jāsēžas pie mājasdarbu izpildes . Tas liecina par to ka pusaudzis nevēlas sēdēt, bet viņam ir nepieciešamība pēc liekās enerģijas izlikšanas.
Tikpat skaudri pusaudzis uzņem un pārdzīvo savas darbības veiksmes un neveiksmes. Nespēdams izprast veiksmes vai neveiksmes cēloņus, viņš bieži tiecas tās saistīt ar savām personiskajām īpašībām. Ar to ka mums šķiet, izskaidrojams fakts, ka šī vecuma bērnu reakcija nav adekvāta radušos kavēkļu un grūtību pakāpei, tam vai citam bērnu darbības vai uzvedības rezultātam. Nejauša veiksme vai uzslava, kurai pieaugušais pat nepievērstu pat uzmanību, pusaudzī viegli var izraisīt pacilātu garastāvokli, savu iespēju pārvērtējumu, radīt pašpārliecību un pat iedomību; bet pat īslaicīga neveiksme, ja apkārtējie to sevišķi pasvītro, nereti izraisa pusaudzī neticību saviem spēkiem, nedrošības izjūtu, biklumu. [ 13 - 235].…
