1. Ievads
Visi bērni ir jāpieskata un par viņiem ir jārūpējas. Visbiežāk par to atbildīgi ir bērnu vecāki. Tādēļ, lai aprakstītu vecāku tiesības un pienākumus rūpējoties par bērniem lieto apzīmējumu „vecāku atbildība” vecāku atbildības jēdziens aptver pienākumus un tiesības rūpēties par bērniem. Tas iekļauj pienākumu nodrošināt bērnu ar patvērumu, pārtiku un apģērbu, kā arī atbildība par bērna audzināšanu. Tāpat šis apzīmējums ietver tiesības bērnu juridiski pārstāvēt. Visi augstāk minētie vecāku pienākumi ir iekļaujami vienā pienākumā, ko saucam par bērna uzturēšanas pienākumu. Kamēr vecāki dzīvo kopā, saskaņā ar likumu atbildība par bērniem abiem ir kopīga. Tomēr, ja vecāki izšķiras vai dzīvo atsevišķi, viņiem jāvienojas par to, kā turpmāk tiks dalīta atbildība. Vecāki var izlemt, ka bērns pārmaiņus dzīvo pie viena un otra vecāka, vai arī pie viena no vecākiem. Pēdējā gadījumā parasti tam vecākam pie kura bērns nedzīvo ir tiesības bērnu apciemot noteiktā laikā. Vecāki var izlemt šos jautājumus savstarpēji vienojoties vai griežoties tiesā. Tiesa izlems, kuram no vecākiem tiek piešķirtas aizbildnības tiesības par bērnu. Tiesa var arī izlemt, ka vecākiem par bērnu abiem ir aizbildnība – kopīgā aizbildnība, vai ka aizbildnība ir vienam no vecākiem – atsevišķā aizbildnība. Gadījumā, ka vienam no vecākiem tiek piešķirta atsevišķā aizbildnība, otram vecākam tiek piešķirtas tiesības ar bērnu tikties noteiktā laikā.
Katrā gadījumā nav svarīgi pie kura no vecākiem bērns dzīvo, galvenais ir, lai viņam būtu nodrošināts viss nepieciešamai un vispiemērotākie apstākļi, lai viņš varētu augts labvēlīgā vidē. Pats svarīgākais ir, lai par bērnu atbildību uzņemtos abi viņa vecāki, nevis vecāks, kuram tiesa ir nodibinājusi pār bērnu aizbildnību. Tāpat nodibinot atsevišķo aizbildnību vienam no vecākiem, otrs vecāks nekādā gadījumā netiek atbrīvots no atbildības par bērna aprūpi. Būtiski, lai abi vecāki savus bērnus uzturētu un apgādātu, ja ne vienlīdzīgi, tad atbilstoši savām iespējām
Ir svarīgi, lai bērns zinātu abus savus vecākus. Pietiekami daudz ir gadījumu, kad bērnam ir tikai saskarsme ar vienu no vecākiem un šajos gadījumos parasti, tā ir bērna māte. Protams, mēdz būt arī otrādi, kad viņš zina tikai tēvu, bet šādi gadījumi ir salīdzinoši maz.
Savu darbu sākšu apskatot cilvēka un tai skaitā bērnu tiesības un pienākumus, jo kā zināms, tad gan tiesības, gan pienākumi ir pamatu pamats. Tālāk jau konkrēti pievērsīšos bērnu uzturēšanas pienākumiem, izvērtēšu plusus un mīnusus apskatot sekojoša situācijas – ideālais ģimenes modelis, bērns un abi vecāki. Otrs variants un diemžēl ļoti populārs, kad bērnu audzina viens no vecākiem – mamma. Trešais variants, daudz retāk sastopams, kad bērns aug kopā tikai ar tēvu. Kā ari nedaudz apskatīšu Uzturlīdzekļu garantiju fonda panākumus un ietekmi uz vecākiem, kuri nevēlas uzturēt savus bērnus labprātīgi.
…
