Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:291677
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.04.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Bērnu vizuāli mākslinieciskā darbība   
1.1.  Ģimenes nozīme   
1.2.  Krāsu iedalījums   
1.3.  Krāsu uztveres attīstīšana   
1.4.  Vides ietekme   
2.  Krāsu psiholoģiskā iedarbība   
3.  Materiāli zīmēšanai   
3.1.  Aplicēšana   
3.2.  Apgūstamās iemaņas   
4.  Vielas sadale   
5.  Literatūra un avoti   
Extract

Māksla ir radīšanas process. Jebkuram procesam ir sākums un gals. Māksla kā radošs process sevī ietver gan redzamos, gan neredzamos procesus. Vizuālā jeb tēlotājdarbība ir radoša procesa noslēguma daļa, kuras rezultātā rodas pabeigts jaunveidojums. Pie tam bērnu māksla ir unikāla māksla tādēļ, ka tā ir dabīga, katram indivīdm piemītoša.
Par bērnu mākslas atklājēju varētu saukt Francu Cizeku ( Austrija), kurš aizgūstot idejas no dažiem pionieriem šajā jomā Anglijā un Amerikā pirmais pierādīja, ka pamatā mākslas spējas ir dabiskas un bērniem piemītošas. Bērnu māksla jāuztver kā īpašs mākslas veids. Jāatceras būtiskais – nav neradoša bērna. Vajag bērnu iedrošināt, aicināt. Pedagogam praktiskajā darbībā jāapzinās sava vadošā loma un atbildība. Galvenais nosacījums – ievērot bērnu zīmēt darbības attīstības periodizāciju. Kamēr nav noslēdzies viens attīstības cikls, nevar pilnīgi attīstīties nākamais. Pirms nav iziets ķeburošanās jeb pirmsattēlošanas posms, mēs nevaram bērnu rosināt kaut ko attēlot. Arī pedagoga vadītajā darbībā ir stingri jāievēro princips, ka centrā ir bērns tajā attīstības stadijā, kādā nu viņš ir šobrīd. Apgūstot ko jaunu, bērns paļaujas uz pedagogu. Nepārtraukti skan: “ Audzinātāj, vai tā, vai šitā?” Tieši šajā jaunā apgūšanas procesā, īpaši nepieciešama pedagoģiskā fakta izjūta, uzmanība, atbalsts, palīdzība, atzinība.
Bērns – tas ir nevaldāmais bērns, kas aizejot no bērnudārza līdz mājām, paspējis izbradāt visas peļķes un izspraucies cauri visiem krūmiem līdz mājām, vannas istabā, slapjums jāizgriež pat no biksēm. Bērns, kurš visu garo dienu, neklausījis un kaitinājis mammu ar tādu sajūsmu vakarā ielien klēpī, lai pieglaustos tētim un rādītos viņam kā paklausīgākais bērns pasaulē.
Tas ir tas mazais, kas brīžam ir tik liels, ka mammai ar tēti, vecmāmiņai ar vectētiņu grūti viņu saprast un viņam līdzi tikt. Kas prot atņemt tik daudz spēka, lai pēc brīža atdotu to atpakal divkāršotu. Jo ar šo mazuli – ar šo dāvanu mums pasaule taču atdzīvojusies.
Cik daudz zinām par to, kas notiek ar bērnu pēc tam, kad bērnudārza durvis aizveras un bērns ieiet mums svešā pasaulē. Bērna dzīvē tās ir lielas pārmaiņas – no dzīvokļa viņš pēkšņi nonāk plašā telpā, kur ir pilnīgi sveši bērni. Šādā situācijā bērns var pārdzīvot gan bailes, gan satraukumu, atstumtības un bezpalīdzības sajūtu. Bērnudārzs daudzejādā ziņā papildina to, ko bērns var iegūt mājās – attīsta spēju sadzīvot ar vienaudžiem, nostiprina bērna pašapziņu un ierosina zinātkāri un vēlēšanos mācīties, rotaļāties, kas ir galvenais, lai vēlāk bērns būtu sagatavots skolai. /5/…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register