Kas ir bezdarbs
Ekonomiskajā literatūrā varam atrast vairākas bezdarba definīcijas. Pašlaik bezdarbs tiek definēts šādā veidā:
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba [1.,135.lpp.].
Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību” (pieņemts 1991.gada 23.decembrī) teikts, ka par bezdarbnieku ir atzīstams:
nestrādājošs Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā;
kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas un citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā;
kurš neveic uzņēmējdarbību;
meklē darbu, ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.
Kāpēc bezdarbs ir problēma
Bezdarbs tiek uzskatīts par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā [2.,66.lpp.], jo:
bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā;
rada valdības izdevumu palielināšanos bezdarbnieku pabalstiem, kas savukārt paaugstina nodokļu likmes;
nenodarbināti cilvēki cieš gan ekonomiska gan sociāla rakstura grūtības;
bezdarbs var izraisīt nevēlamas sociālas pārmaiņas (piemēram, Ā.Hitlera nākšana pie varas).
Kādi tad īsti ir bezdarba iemesli, veidi un sekas. Kā tas atspoguļojas Latvijas ekonomikā? Šos jautājumus, kā arī ar tiem saistītos, mēs apskatīsim šajā darbā. Paanalizēsim arī bezdarba problēmu Latvijas Republikā.
Iztirzājums
Bezdarba formas
Frikcionālais bezdarbs
Frikcionālais bezdarbs nozīmē to, ka sabiedrībā pastāv īslaicīgi nenodarbinātie iedzīvotāji, kuri tikko ienāk darba tirgū un meklē savu pirmo darba vietu [1.,140.lpp.].
Šajā kategorijā var ieskaitīt augstskolu absolventus, kuri vēl nav paspējuši iekārtoties darbā, vai arī strādātājus, kuri nolēmuši pāriet strādāt citā labāk atalgotā darbā vai arī maina darbu citu iemeslu dēļ, piemēram dzīvesvietas maiņas rezultātā. Šāda veida bezdarbnieki pastāv jebkurā sabiedrībā, un tā ir normāla un pārejoša parādība.
Mūsdienās darba tirgu raksturo divas svarīgas pazīmes. Pirmā izriet no tā, ka cilvēki ir mobili un cenšas mainīt savu ekonomisko aktivitāti – jaunieši pabeidz mācības un kļūst par darbaspēku; iedzīvotāji kuri sasniedz pensijas vecumu, aiziet no darba pelnītā atpūtā; citiem ir jāpārtrauc darbs īslaicīgi.…
