Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā arī valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā notika pakāpeniska pāreja uz tirgus ekonomiku, taču līdz ar šim pārmaiņām rodas arī jaunas problēmas, kas līdz šim Latvijā nebija pazīstamas. Tā tirgus ekonomikas apstākļos rodas viens no galvenajām tirgus ekonomikas problēmām – bezdarbs, kas ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs. Galvenā bezdarba “cena” ir nesaražotā produkcija ( potenciālā iekšzemes kopprodukta daļa), kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņam būtu iespēja strādāt.
Cilvēka nodarbinātība kļuva atkarīga no: cilvēka kvalifikācijas piemērotības, darba pieredzes, izglītības līmeņa, veselības stāvokļa, kriminālas pagātnes, vecuma un dzimuma. Līdz ar to izveidojas dažādas bezdarbnieku grupas, tā sauktas sociālās atstumtības riska grupas. Personām, kuras pieder kādai no šim grupām ir grūti integrēties darba tirgū un to skaits ar katru gadu pieaug. Lai atrisinātu šo problēmu tika realizēta valsts nodarbinātības politika. Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kura atrodas Labklājības ministrijas pārraudzība.
Studiju darba mērķis ir izpētīt bezdarbnieku grupu situāciju un nodarbināšanas politikas aktivitātes Latvijā.
Lai sasniegtu šo mērķi tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.apskatīt bezdarba jēdzienu un tā veidus,
2.izanalizēt bezdarbnieku grupas,
3.apskatīt aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu katrā sociālā grupā,
4.izvērtēt nodarbinātības politikas pilnveidošanas pasākumus.
Darbā tiek izmantotas šādas pētīšanas metodes:
1.ekonomiskas analīzes metodes,
2.statistikas analīzes metodes
Studiju darbā izstrādāšana tika izmantoti makroekonomikas mācību līdzekļi, ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvijas statistikas gadagrāmata, dokumenti ”Kopejas sociālās iekļaušanas memorands” un “Eiropas kopienas iniciatīvas EQUAL programma Latvijai 2004.-2006. gadam’ un ziņojumi par NVA darbu.
Pirms sākt runāt par bezdarbu ir jāzina ko tas nozīme. Dažādos literatūras avotos bezdarba skaidrojums ir savādāks, tādēļ autore izdalīja divas definīcijas. Bezdarbs – tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvas iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt brīvprātīga, gan piespiedu.[10] Pēc autores domam otra bezdarba definīcija vislabāk izskaidro pašreizējo situāciju darba tirgū un tā ir sekojoša: bezdarbs (unemployment) ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.[9] Deviņdesmitajos gados līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku bezdarbs arī Latvijā kļūst par aktuālāko sociāli ekonomisko problēmu. Šodien Latvijā zaudēt darbu lielākajai daļai cilvēku nozīmē neizbēgamu dzīves līmeņa krišanos, pat nabadzību. Ir pierādīts, ka bezdarbs un nabadzība ir saistīti arī ar sliktu veselību. Bīstamākais tomēr ir tas, ka cilvēka izstumšana no darba vides rada cilvēkam psiholoģisku vai morālu traumu, kuras pārvarēšanai ne tikai bezdarbniekam, bet arī viņa ģimenei bieži vien nepieciešams ilgs laiks un garīgs spēks.…
