Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā arī valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā notika pakāpeniska pāreja uz tirgus ekonomiku, taču līdz ar šīm pārmaiņām rodas arī jaunas problēmas, kas līdz šim Latvijā nebija pazīstamas. Tā tirgus ekonomikas apstākļos rodas viena no galvenajām tirgus ekonomikas problēmām – bezdarbs, kas ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs. Bezdarbs, ko Latvijas iedzīvotāji līdz neatkarības gadiem nepazina, šobrīd ir kļuvis par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam.
Kopš 1990. gada strukturālo un īpašuma formu pārmaiņu rezultātā būtiski mainījies nodarbināto skaits. 90. gadu sākumā darba tirgum piemita trīs galvenās iezīmes: vispārēja nodarbinātības līmeņa pazemināšanās, darbaspēka pārdale starp tautsaimniecības nozarēm un darbaspēka pārdale no valsts uz privāto sektoru. Turklāt saasinājās neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā, izraisot bezdarbu. Demogrāfiskā situācija, migrācija, bet galvenokārt strukturālās pārmaiņas, ko veicināja iepriekšējo ārējās tirdzniecības sakaru pārtrūkšana, ietekmēja tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vislielākais kritums bija 1992.-1994. gadā, kad strauji pieauga nestrādājošo darba meklētāju skaits. Daudzi no viņiem tiecās iegūt materiālu pabalstu, tāpēc 1993. gadā strauji pieauga arī reģistrētais bezdarba līmenis. To bezdarbnieku īpatsvars, kuri saņēma pabalstus, gada laikā svārstījās ļoti augstā līmenī - 60-80% apjomā no reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Tātad, 90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs. Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība valstī bija viena no augstākajām pasaulē. To lielā mērā var izskaidro ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinātības principu, kas, no vienas puses, ļāva novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu. 90. gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu. Daugavpils ir viena no Latgales pilsētām un kā zināms Latgalē ir vislielākais bezdarba līmenis. Arī Daugavpili bezdarba līmenis ir diezgan augsts. Ir daudz cēloņu kas izraisīja bezdarbu. Tika aizvērti daudzi uzņēmumi un rūpnīcas, kas nodarbināja cilvēkus. Kā vēl viens no cēloņiem ir lauksaimniecības nozares pagrimums.
Izejot no tā mans kursa darba mērķis ir raksturot bezdarba situāciju Daugavpilī un salīdzināt to ar situāciju Rīgā. Un galvenie kursa darba uzdevumi ir:
Veikt bezdarba teorētisko apskatu
Noskaidrot bezdarba situāciju Latvijā kopumā
Analizēt bezdarba stāvokli Daugavpilī, cēloņus, sekas, risinājumus
Salīdzināt bezdarba stāvokli Daugavpilī ar situāciju Rīgā
Teorētiskajā daļā informācija tiks ņemta no dažāda veida ekonomikas grāmatām un interneta resursiem. Pētnieciskajā daļā tiks izmantoti dati no Nodarbinātības valsts aģentūras, Centrālā Statistikas biroja, un dažādiem statistikas izdevumiem, kā arī interneta resursiem. …
