Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā 1999. gadā tika izveidoti četri mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un mazākumtautību skolas varēja izvēlēties kādu no tiem ieviešanai. Kādi ir šie modeļi? Kā bilingvālo izglītību organizē citās valstīs? Vai bilingvālā izglītība veicina sabiedrības integrāciju Latvijā?
Krājums “Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze” ir mēģinājums atbildēt uz šiem jautājumiem no starptautiskās pieredzes viedokļa. Sorosa Fonds – Latvija (SFL) uzaicināja vairākus speciālistus bilingvālajā izglītībā izvērtēt Latvijā izveidojušos pieredzi. Visi eksperti saņēma IZM apstiprināto mazākumtautības pamatizglītības programmu paraugu, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) izstrādāto bilingvālās izglītības modeļa paraugu, kā arī, salīdzinājumam, dažus skolu pašu izstrādātos modeļus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma, Valsts obligātās vispārējās izglītības standartu, Valsts Programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”, IZM pārskatu par izglītības attīstību Latvijā, Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un Centrālās statistikas pārvaldes pārskatu par izglītības iestādēm Latvijā 2000./2001. mācību gada sākumā. Ekspertiem tika lūgts veikt Latvijas skolu pamatizglītības bilingvālo modeļu ekspertīzi, iekļaujot tajā savu pieredzi par bilingvālo izglītību, aprakstot bilingvālās izglītības pieredzi savā reģionā, interpretējot Latvijas situāciju, balstoties uz Latvijas likumdošanu, dodot rekomendācijas skolu politikai, mācību programmām un skolotāju sagatavošanai Latvijā. Visi ekspertu ieteikumi ir sakārtoti šajā krājumā.
Šis krājums pievēršas bilingvālās izglītības principiem, politikai un ieviešanai skolās. Katrā no šiem aspektiem ir svarīgi atcerēties, ka galvenā vērtība šeit ir savstarpējā saprašanās un līdzdalība. Lai šis krājums būtu solis pretī dziļākai izpratnei par valstī notiekošajiem procesiem un veicinātu savstarpēju interesi par visu Latvijā dzīvojošo tautību valodām un kultūru.
Vairāki autori, Hausens (Housen), Pedersena (Pedersen), Grins un Švoba apraksta bilingvālās izglītības pieredzi savās valstīs. Pedersena apraksta skolu sadarbību Dānijas un Vācijas pierobežā, lai veicinātu starpkultūru izglītību, kas veido solidaritāti un atbildību, un izslēdz etnocentrismu un aizspriedumus. Hausens apraksta Eiropas Skolas modeli, kas darbojas jau septiņās Eiropas Savienības valstīs un ir izteikti multilingvāls un multikulturāls ne vien pēc skolēnu sastāva, bet arī mācību organizācijas un mērķiem. Grins un Švoba uzsver bilingvālās izglītības uzmanīgu un pakāpenisku ieviešanu Šveicē, uzsverot, ka dažādos reģionos bilingvālā izglītība tiek uzsākta dažādos vecumos. Dažās valsts skolās bilingvālā izglītība sākas agrīnā vecumā un aptver vairākus izglītības līmeņus, bet citviet to sāk ieviest tikai vidusskolā. Pedersena un Djačkovs secina, ka Latvijā integrācija tiek mērīta pēc latviešu valodas zināšanām un tās lietošanas iespējām ikdienas sadzīvē. …
