Ģimene ir sabiedrību veidojoša pamatšūna. Vieta, kurā cilvēks gūst pirmo saskarsmi, gūst apjausmu par lietu kārtību un pieņem noteiktu vērtību sistēmu. Tieši ģimene ir tā, kas veido cilvēka piederības sajūtu kādai kopībai. Veidojot ģimeni, bieži vien netiek ņemts vērā partnera vecums, reliģiskā piederība vai tautība. Latvijas likumi nenosaka nekādus ierobežojumus, kas būtu saitīti ar partnera tautību, tāpēc Latvijā etniski jauktas laulības pastāv līdzās vientautības laulībām.
Teritorijas ģeopolitiskais stāvoklis un vēsturiskā cituācija ir cēlonis tam, ka Latvijai vienmēr bijis raksturīgs heterogēns etniskais sastāvs un liela daļa tās iedzīvotāju par komunikācijas līdzekli izmantojuši vairāk nekā vienu valodu, t.i., bijuši bilingvi. Latvijā kā nacionālā valstī, kurā sabiedrības integrācija notiek uz vienas valodas – latviešu valodas – pamata, pastāv daudzas socilingvistiskas problēmas, ko rada daudznacionālais iedzīvotāju sastāvs un funkcionāli monolingvāla valodas kolektīva eksistence tā ietvaros tādēļ valodu hierarhijas maiņa notiek lēni un sarežģīti.1
Tēmas aktualitāte izpaužas tajā apstāklī, ka daudzām etniski jauktām ģimenēm, kur pastāv divas kultūras, līdz ar to arī divas valodas, ir lielākas iespējas integrēties Latviešu sabiedrībā.
Mērķis ir izpētīt, kādā veidā (un vai vispār) bilingvisms tiek lietots etniski jauktās ģimenēs.
Izmantotās metodes. Pētot cilvēkus un sabiedrībā notiekošos procesus, kā arī sabiedrībā aktuālās problēmas, arvien vairāk socioloģiskajos pētījumos arvien biežāk tiek pielietotas kvalitatīvās pētījumu metodes. Šīs metodes palīdz tuvāk piekļūt indivīdiem, viņu domām un izjūtām par noteiktu problēmu. Pielietojot kvalitatīvās metodes jebkurā brīdī var pētījumu paplašināt ar tēmām, kas tiek noskaidrotas pētījuma gaitā.
…
