Bioloģiskās daudzveidības samazinās galvenokārt cilvēka darbības dēļ. Kā piemēru var minēt resursu pārmērīgu izmantošanu, piesārņojumu, invazīvu sugu ieviešanu un klimata pārmaiņas. Līdz ar to kā risinājums 2002.gadā Ministru kabinets pieņēma Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu teritorijas pārvaldību. 2002. gadā tika izstrādāts Dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2002. – 2010. gadam. Tā, kā Dabas aizsardzības plāna darbības laiks beidzās 2010. gadā, parkam bija jāizstrādā jauns aizsardzības plāns. Tomēr saskaņā ar Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R.Vējoņa 2011.gada 25.februāra rīkojumu Nr.125 „Par dabas aizsardzības plāna darbības termiņa pagarināšanu” Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna darbības termiņš pagarināts līdz 2015.gada 31.decembrim. Līdz ar to ĶNP strādās turpmāk pamatojoties uz iepriekšējo Dabas aizsardzības plānu, jo visi definētie darbības virzieni nav realizēti.
Būtisku piesārņojuma ĶNP teritorijā rada vietējie iedzīvotāji un tūristi. Ķemeru nacionālā parka vides inspektori savās ikdienas darba gaitās dabā regulāri konstatē lielākas vai mazākas atkritumu kaudzes. Ik gadu lielās talkas ietvaros tiek sakopta ĶNP teritorijā, kur piedalās visi interesenti. ĶNP teritorijā atkritumu organizēta vākšana notiek apdzīvotajās vietās, par to atbildīga ir attiecīgā pašvaldība. Privāto īpašnieku apsaimniekošanā nodotie objekti ir viņu pārziņā arī attiecībā uz atkritumu savākšanu. Vietās, kur ir ierīkotas takas, skatu laukumi, torņi, autostāvvietas u.c. infrastruktūra, kuru apsaimnieko parks, ĶNP arī organizē atkritumu savākšanu.
Pēdējos gados ir aktualizējušās jaunas vides problēmas – pieaug transporta ietekme uz vidi, īpaši gaisa kvalitāti, kas var atstāt iespaidu uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Taču vide pastāvīgi atrodas izmaiņu procesā. Straujā teritorijas attīstība rada nepieciešamību attīstīt teritorijas saimniecisko, dzīvojamo un citu funkciju realizāciju piepilsētā, gar ceļiem, jūras un citu ūdeņu piekrastē, kas palielina slodzi uz apkārtējo vidi. Izmainītā, vai pat ļaunāk – degradētā teritorija, zaudē savu ainavisko pievilcību, bioloģisko un ekonomisko vērtību. Tādēļ ir ļoti svarīgi ilgtspējīgi attīstīt ĶNP teritoriju, lai neradītu draugus bioloģiskās daudzveidība dabīgai pastāvēšanai.
…
