Šo referātu izvēlējos rakstīt par biodegvielu, jo, manuprāt, ja Latvijā mašīnās lietu biodegvielu, kuru taisa no videi veselīga sastāva, tad arī pati vide būtu sakoptāka, gaisā nebūtu jūtams tik liels smogs (pārsvarā Rīgā) un mēs paši retāk slimotu ar plaušu slimībām. Tas būtu vajadzīgs tikai mums pašiem.Biodegviela ir šķidrā vai gāzveida degviela spēkratu dzinējiem, kas iegūta no biomasas. Šīs programmas ietvaros paredzēts iegūt no lauksaimniecības produkcijas (graudi, eļļas augu sēklas, rapšu sēklas eļļas).
Programmā tiek izvērtēta arī iespēja iegūt gāzveida degvielu – biogāzi no lauksaimniecības un pilsētu saimniecības atkritumiem.
Latvijā izmanto spēkratus – automobiļus, traktorus un pašgājējas mašīnas, kurus darbina benzīna, dīzeļa vai gāzes motors. Ievērojot to, ka naftas krājumi nav ierobežoti un fosilās degvielas apjoms nākotnē samazināsies, kā arī vides piesārņojuma mazināšanai, daudzās valstīs pasaulē ražo un pielieto biodegvielu. Biodegviela var tikt pielietota tīrā veidā (100% biodegviela) vai arī dažādas proporcijas maisījumos ar fosilām degvielās:
bioetalonu – benzīna motoros;
biodīzeļdegviela – dīzeļmotoros;
biogāzi – gāzmotoros un gāzdīzeļos. Biodīzeļdegviela ir dīzeļdegvielas kvalitātes šķidrā degviela, ko iegūst no biomasas vai izmantotajām pārtikas eļļām, lai izmantotu kā biodegvielu. Biodīzeli iegūst no augu eļļām, kā arī no citiem taukiem, tos pāresterificējot ar spirtiem (metanolu, etanolu) katalizatoru klātbūtnē. Glicerīns rodas kā blakusprodukts. Biodīzeļa iegūšanai daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā izmanto rapšu eļļu, kurai tiek nodalīti fosfatīdi (eļļu nostādinot vai filtrējot ar speciāliem filtriem).
Pāresterificējot rapšu eļļu ar metanolu, iegūst rapšu eļļas metilesteri (RME), bet pāresterificējot to ar etanolu – etilesteri (REE). Biodīzeļa fizikālās īpašības ir tuvas fosilās dīzeļdegvielas īpašībām. Ja ražotais biodīzelis atbilst standarta (EN 14214) prasībām, to var lietot dīzeļ-motoros fosilās dīzeļdegvielas vietā.
Biodīzeļdegviela pasaulē sevi pārliecinoši pierādījusi ne tikai kā ekoloģiski piemērota motordegviela (nesatur sēru, CO emisijas samazinās par 8%, CO2 par 785, cieto daļiņu emisija par 28% salīdzinājumā ar fosilo dīzeļdegvielu). Pēdējo 10 – 15 gados biodīzeļdegvielas ražošana no rapšu (t.sk. ripšu), saulespuķu un citām augu eļļām ir strauji attīstījusies un turpina attīstīties Francijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Itālijā un citās Eiropas valstīs.
Biodīzeļdegvielu (RME) spēkratu dīzeļmotoros pielieto tīrā veidā (100% RME) vai arī maisījumos ar fosilo dīzeļdegvielu. Tīrā veidā to pielieto Vācijā un Austrijā, 5% maisījumā Francijā, 20% maisījumā ASV, 31 – 36% maisījumā Čehijā, Slovākijā. Latvijā optimālākais variants pirmajā etapā būtu ieviest 5% biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai. Paralēli var paredzēt 35% maisījuma ieviešanu lielāko pilsētu pasažieru autobusos un komunālajā kravas transportā.…
