1.1. Kas ir biodegviela?
Biodegviela — iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas. Biomasa — bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos. [1]
Galvenokārt ar biodegvielu saprot trīs veidus: biodīzeļdegviela (iegūstot no augu eļļām, vispirms no rapša eļļas un dzīvnieku taukiem); bioetanols, ko pievieno benzīnam (kā atūdeņots etilspirts, iegūstot no lauksaimniecības izejvielām vai blakusproduktiem, vispirms no graudiem) un biogāze (iegūta kā gāzdegviela no biomasas un bioloģiski noārdāmām atkritumu frakcijām). To visu saražojot tādā kvalitātē un piedāvājot tirgū, lai varētu izmantot iekšdedzes dzinējos par degvielu. Bez tam tuvākajos gados kā motoru degviela nelielos daudzumos var tikt pielietota arī tīra rapša eļļa, attiecīgi pārkārtojot dzinējus.
1.2. Bioetanols
Bioetanols ir etanols, ko iegūst raudzēšanas ceļā no biomasas, lai izmantotu kā biodegvielu. Par izejvielu bioetanola ieguvei izmanto cukurniedres, cukurbietes, cieti saturošus materiālus kā graudus pēc to fermentatīvas apstrādes vai koksni pēc hidrolīzes. Iegūtos cukurus saturošos substrātus raudzē, galvenokārt izmantojot raugu. Raudzēšanas procesā apmēram puse no cukura pārvēršas etanolā, bet otra puse oglekļa dioksīdā (CO2). Etanolu atdala, destilējot, bet atlikušo ūdeni no destilāta atdala ar molekulāro sietu, vakumdestilāciju vai citu metožu palīdzību.
Parasti bioetanolu kā degvielu izmanto maisījumos ar benzīnu dažādās proporcijās, Latvijā ar 5% piedevu, nemainot automobiļa dzinēju. Ņemot vērā augsto skābekļa saturu (34%), bioetanola pievienošana benzīnam uzlabo degvielas kvalitāti un veicina degvielas pilnīgāku sadegšanu iekšdedzes dzinējos un atmosfērā mazākā daudzumā iznes kaitīgas nepilnīgās sadegšanas produktus.
…
