Secinājumi
1. Izpētot un apkopojot pieejamo informāciju par bioloģisko pārtiku, darba autore secina, ka visvairāk informācija par bioloģisko pārtiku ir pieejama internetā.
2. Izanalizējot datus, var secināt, ka respondentu zināšanas par bioloģisko pārtiku ir visai zemas, puse respondentu nespēj atpazīt bioloģiskās pārtikas marķējumu, kā rezultātā nespēj atpazīt bioloģisko pārtiku plašajā lielveikalu klāstā. Liels skaits respondentu nezina, kur tuvumā var iegādāties bioloģiskās pārtikas produktus un nezina bioloģiskās pārtikas pozitīvās īpašības.
3. Pētījuma ietvaros apsekojot preču klāstu Siguldas veikalos, darba autore var ieteikt bioloģiskos pārtikas produktus iegādāties veikalā „Zaļā Bode”.
4. Uzņēmums „Aloja-Starkelsen” ir viens no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē un vienīgais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs Baltijā, kas saistāms ar to, ka bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanas process ir dārgs un, lai to darītu ir jāiziet stingrs sertifikācijas process.
5. Par bioloģisku vai ekoloģisku pārtiku drīkst saukt tikai tad, ja tai ir piešķirts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. „Bio” vai “Eko” apzīmē vienu un to pašu.
6. Bioloģiskai pārtikai piemīt daudz pozitīvu īpašību, tā nesatur ķīmiskos pesticīdus, dzīvnieku audzēšanā netiek izmantotas antibiotikas, barībā netiek pievienotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, bet intensīvajā lauksaimniecībā tas viss tiek izmantots
7. Dārzā audzētā pārtika nav bioloģiska pat, ja tā ir audzēta bez ķimikālijām. Lai audzētu bioloģisko pārtiku ir nepieciešams apgūt zināšanas un iegūt atbilstošu sertifikātu.
…