Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:544744
 
Evaluation:
Published: 23.12.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 26 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Biomu jēdziens    3
  Pasaules biomu kartējums    4
  Pasaules biomi    5
  Tundra    5
  Arktiskā tundra    5
  Alpīnā tundra    6
  Mežu bioms    7
  Tropiskie meži    7
  Mērenie meži    8
  Boreālie meži (Taiga)    9
  Krūmāji    10
  Zālāji    11
  Stepes    11
  Ziemeļamerikas prērijas    12
  Pampas    13
  Savanna    15
  Tuksneši    17
  Karstie un sausie tuksneši    18
  Pustuksneši    19
  Aukstie tuksneši    19
  Piekrastes tuksneši    19
  Izmantotā literatūra    21
Extract

Bioma (gr. bios dzīve, dzīvība) – ekoloģiski un fizionomiski atšķirīgs liela sauszemes reģiona augu un dzīvnieku sabiedrību tips. Viena no augstākajām veģetācijas klasifikācijas vienībām (pēc ranga tūlīt zem biosfēras), kam raksturīgs samērā līdzīgs klimats un veģetācijas tips.
Biomas limitējošie faktori ir temperatūra un nokrišņu daudzums (kritiskais rādītājs ir iztvaikojamības un nokrišņu attiecība). Biomas robežas visumā sakrīt ar klimatiskās joslas robežām. No kritiskajiem vides faktoriem atkarīgas augu dzīves formas, kas nosaka augu sabiedrību kopainu.
Visas pasaules sauszemes ekosistēmas iedala pamata ekosistēmu tipos jeb biomos. Tie ir, piemēram, tuksnesis, tundra, tropu lietus mežs, stepe un savanna. Viduseiropā un Ziemeļeiropā pamata ekosistēmu tipi ir mērenās joslas platlapju meži, ziemeļu skujkoku meži un tundra. Lielākā daļa Baltijas ziemeļu daļas un Skandināvijas mežu ietilpst mērenās joslas skujkoku mežu (taigas) zonā.
Sauszemes reģionos, kuros ir pietiekams nokrišņu daudzums (>600mm gadā) un pozitīva gada vidējā temperatūra, izvietojušās mežu biomas. Samazinoties nokrišņu daudzumam vai pazeminoties temperatūrai, veidojas skrajmežu, krūmāju un zālāju biomas, bet reģionos, kur ir ekstremāli vides apstākļi (maz nokrišņu vai zema temperatūra), sastopami tuksneši un tundras.
Robežas starp biomām nav krasa, parasti starp tām ir plaša pakāpeniska pārejas zona – ekotons. Biomas atšķiras pēc bioloģiskā jeb dzīvesformu spektra. Lielāks fanerofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas >5 m virs zemes) īpatsvars ir tropu mūžzaļo mežu biomā, bet hemikriptofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas augsnē detrīta slānī) – zālāju biomā (stepes, savannas) un tundrā. Tuksnešos vairāk nekā puse augu sugas ir terofīti (viengadīgi augi, kas vairojas ar sēklām).…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register