Viens no būtiskākajiem dzīvās pasaules komponentiem un raksturlielumiem ir bioloģiskā daudzveidība. Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", pakalpojumiem, ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, škiedru un zāļu ražošanai. Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bet savukārt biotops jeb ekotops ir apstākļu komplekss, kas ietver biosistēmu un ietekmē tās struktūru, dinamiku un funkcijas un kurš pakāpeniski mainās biosistēmas darbības rezultātā. Atkarībā no biotopa komponentiem izveidojas atbilstošas biocenozes, kuru ietekmē savukārt pārveidojas biotops. Runājot par bioloģiskās daudzveidības komponentiem ir jāizšķir divi galvenie komponentu uzstādījumi, kas balstās uz gan uz bioģeogrāfijas un ekoloģijas nostādnēm. Šie komponenti raksturojas ar skaitliskām vienībām, kuri raksturo bioloģiskās daudzveidības kvantitāti. Bioloģisko daudzveidību var sadalīt divās daļās, šo dalījumu lieto Makgila Universitātes (Kanāda) biologi. Šie izdalītie komponenti ir:
1.Organismu funkcionālo tipu skaits jeb lielums, kur šis lielums sevī ietilpina, piemēram, gaļēdāju sugas un augus, kuri piedalās slāpekļa apritē vai arī šis lielums sevī var ietilpināt ekosistēmas (to skaitu), piemēram, skujkoku meži jeb taiga, stepe vai arī tundra, kā arī, protams, pārējās ekosistēmas. Tas raksturo kopējo funkcionējošo sugu daudzumu.
2. Funkcionāli līdzīgo organismu, genotipu skaits, kurā ietilpst katrs funkcionālais tips, piemēram, koka puves sēnīšu pelējums (kvantitatīvais rādītājs). Šie organismi veic nozīmīgus uzdevumus ekosistēmās, lai gan pašas šīs sēņu puves ir kaitīgas kokiem. Piemēram, Ziemeļamerikas alnis (Alces alces) un karibū (Rangifer), abi ir lielākie zālēdāji boreālajā ekosistēmā. Viņi abi veic līdzīgas funkcijas ekosistēmā, jo abi dzīvo vienā ekosistēmā un abi arī pēc uzbūves ir līdzīgi.…