12.gs. Eiropā sāka veidoties pirmās universitātes. Boloņā universitāte bija juridiskās izglītības, bet Parīzē- teoloģiskās izglītības centrs. Universitātes bija jauni veidojumi, kurus neregulēja valsts un baznīcas institūcijas, nepakļāva sociāli ekonomiskie motīvi, bet kuriem impulsu deva vienīgi zinātniskās intereses, vēlēšanās gūt zināšanas un izzināt. Svarīga nozīme universitātēs bija baznīcai un teoloģijai, mācītiem cilvēkiem neatkarīgi no izcelšanās, kārtas un piederības pie ordeņa kļuva sasniedzams bīskapa krēsls. 13.gs.pirmajā trešdaļā valsts un baznīcas autoritātes atzina universitātes un tās saņēma skolas privilēģijas-libertas scholarium, t.i., akadēmisko brīvību. Universitātes pulcēja daudz klausītāju, pašu viduslaiku avoti vēstī par milzīgām studentu masām: Parīzē 1287.gadā esot bijis 30 000, Boloņā- 10 000 studentu. (1; 40 lpp.) ĪstenībāParīzē bija ap 2500 (augstākais 6 000-7 000) studentu, Oksfordā 13.gs. beigās- no 1 500 līdz 3 000 studentu.
Līdz ar Bizantijas sabrukumu tās kultūras mantojums nebūt nepārstāja pastāvēt. Bizantijas misionāri radīja slāvu tautām kirilicas alfabētu, kas veicināja šo tautu kultūras attīstību. Bizantijas zinātnieki augstu vērtēja un rūpīgi glabāja Grieķijas kultūras sasniegumus – literārus darbus, filozofiskus sacerējumus, vēsturiskus aprakstus u.c. Viņi XIV-XV gadsimtā lielā skaitā apmeklēja Itāliju, daudzi, glābjoties no jukām un haosa brūkošajā Bizantijā, šeit apmetās arī uz pastāvīgu dzīvi. Šurp atceļojušie izglītotākie bizantieši, zinātnieki, mākslinieki un amatnieki nospēlēja nozīmīgu lomu Renesanses aizsākumā, kas vēlāk kļuva par pamatu arī visas pārējās Eiropas tālākai attīstībai. (4)
Kopumā izvērtējot Bizantijas un Rietumeiropas kultūras, t.s., izglītības sistēmas salīdzinājumu, var teikt, ka tīri fiziskā nozīmē Bizantijas impērija laikposmā 7.-11.gs. kalpoja kā aizsargvalnis, kas Rietumiem palīdzēja saglabāt neatkarību no islama pasaules. Bizantiešu izglītotākie prāti palīdzēja saglabāt grieķu klasiskās zināšanas, galvenokārt vēlāk, kad itāļu renesanses laikmetā bizantieši itāļiem palīdzēja iepazīt grieķu filozofu darbus.
…
