Blēzs Paskāls piedzima 1623. gada 19. jūnijā Klermona-Ferānā. Tēvs Etjēns bija Klermonas pilsētas valdes finansu direktors, māte Antonete -veikalnieka meita. Taču trīs gadus pēc Blēza piedzimšanas viņa nomira, atstājot dēlu un divas meitas tēva gādībā. Etjēns Paskāls interesējās par fiziku un matemātiku, un arī dēls agri sāka parādīt matemātiskas dotības. Piecu gadu vecumā Blēzs varēja jau patstāvīgi atrisināt jautājumu par trijstūru iekšējo leņķu summu.
1631. gadā Paskālu ģimene pārcēlās uz Parīzi. Mazā Blēza aizraušanās ar matemātiku bija tik neatlaidīga, ka tēvs centās to ierobežot, bet tādējādi vēl vairāk stimulēja zēna interesi. Jau 14 gadu vecumā Blēzs Paskāls sāka piedalīties matemātiskās un filozofiskās diskusijās, kuras organizēja franču zinātnieks Martins Mersonne. Te tika likts pamats vēlākajai Parīzes Zinātņu akadēmijai.
1641. gadā Paskāls izgudroja un konstruēja vienu no pirmajām skaitļošanas mašīnām. Jauneklis ar šādu ierīci gribēja atvieglināt tēva nogurdinošo darbu. Ar Paskāla mašīnu varēja izpuildīt saskaitīšanu un atņemšanu. Atzīmējot Paskāla sasniegumu skaitļošanas tehnikas rītausmā, zinātnieka vārdā nosaukta 1970.gadā izveidotā programmēšanas valoda - paskāls( PASCAL).
1646.gadā apstiprināja atmosfēras spiediena esamību, apstiprinot 1646.gada Toričelli eksperimentu ar ūdeni un vīnu. Izteica domu, ka atmosfēras spiediens ir atkarīgs no augstuma t.i. jo lielāks augstums jo mazāks atmosfēras spiediens.Turklāt viņš pierādīja, ka gaisam ir svars un barometra rādīšana ir atkarīga no gaisa mitruma, temperatūrasun tāpēc to var izmantot laika apstākļu noteikšanai.…
