BPM kvantitātes ietekme uz jauniešu (5-20 gadi) spēju koncentrēties, risinot aritmētikas un pildot interpunkcijas uzdevumus

Analīze
Aplūkojot un analizējot iegūtos datus, var secināt, ka salīdzinoši ātrākā mūzika pozitīvi ietekmē skolēnu koeficientu vērtības. Zemākais koeficienta k rādītājs atzīmēts, veicot otro testu 26,268. Redzams, ka gan vidēji salīdzinoši ātrā mūzika (100-130 BPM) koeficienta vērtība ir lielāka par 3,2, salīdzinot ar klusumu k. Tādējādi var redzēt, ka mūzika ar aprakstītiem augstākajiem parametriem (skaļums un frekvence), no 130 līdz 160 BPM, ne tikai netraucē koncentrēšanās spējai, bet arī palielina rezultatīvo veiktspēju, to rada vissaugstāka koeficinets vērtība 33,048.
Šajā pētījumā ir trūkumi, no kuriem nav ispējas izvairīties, pateicoties ārkārtējāi situācijai Latvijā pandēmijas dēļ. Piemēram, visi testi bija vekti attālināti, kas pasliktināja pētnieku kontroli attiecībā pret testa dalībniekiem. Tomēr autoru pētījums neizskata visus iespējamus BPM intervālus, tādējādi paredzams lielāks pētījumu skaits par BPM ietekmi uz darba koncentrāciju un efektivitāti, izmantojot alternatīvus BPM intervālus un citas vecuma grupas. Precizāk būs paņemt vēl vairāk cilvēku un palielināt testus apjomu un daudzumu.

Secinājumi
Tika veikts pētījums, kurā bija iesaistīti 45 cilvēki no 15 līdz 20 gadiem. Katra pārbaudāmā piedalīšanās ir labprātīga izvēle un apstiprināta ar parakstu. Izmantojot specificki sastādītus testus Quizizz platformā, messendžeru Telegram un mūziku ar dažādiem BPM rādītājiem. Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir rezultāti, kas rāda efektīvitātes koeficientu (k) atkārību no BPM daudzuma.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Tika analizēta informācija par cilvēka smadzeņa koncentrācijas centru, kocecntrācijas veidiem, izlasīta nepieciešamā literatūra, veiksmīgi testēti cilvēki, apkopoti un izanalizēti testu dati.
Tika apstiprināta pētījuma hipotēze - pētījumā izmantotās, ātrās mūzikas kompozīcijas pozitīvi ietekmē testu rezultātus tādējādi stimulējot koncentrāciju darbā.
Iegūtos datus var izmantot kā ieteikmus jaunajos praktiskajos darbos, garīgo darbību stimulēšanā, skolēnu motivēšanā, tādējādi savienojot patīkamo ar noderīgo - mūzikas klausīšanos ar baudas sajūtas izraisīšanu.
Datus var izmantot jaunās mācīšanās metodiku izveidošanā, kas saistīta ar mūzikalo fonu mācīšanās procesā
…