Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:615255
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.07.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
Brīvība    4
1.  Status negativus, status activus, status positivus    4
2.  Brīvības un saistību savstarpējās attiecības    5
3.  Brīvības sadale    6
1.  Vienāda līdzdalība valsts varā    7
2.  Valsts varas nodrošinātā tiesiskā vienlīdzība    7
3.  Reālo dzīves apstākļu izlīdzināšana    8
4.  Vienāda brīvība    8
5.  Samēra jautājumi    8
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras saraksts    11
Extract

Franču revolūcijas lielās paroles « liberte, egalite, fraternnite »1 ir kļuvušas par galvenajiem pamattiesību izpratnes jēdzieniem. Vēl šodien pamattiesības iedala “brīvības tiesībās” un “vienlīdzības tiesībās”. « Fraternnite » ar mosaukumu “sociālais valstiskums” jeb “solidaritāte” ir pilnībā attīstījusies tikai mūsdienās. Tā ir ietekmējusi arī “brīvības” un “vienlīdzības” izpratni: arvien vairāk apzinājās, ka “brīvību” nedrīkst saprast tikai formāli, ka brīvības attīstībai jāgarantē arī materiālie, it īpaši ekonomiskie nosacījumi. Kļuva skaidrs, ka arī “vienlīdzībai”, tāpat kā “brīvībai” ir materiāls komponents, ka vienlīdzības postulāts prasa ne tikai formāli tiesisku pielīdzināšanu, bet arī līdzsvarotu faktisko iespēju sadali, it īpaši profesiju un darba pieejamību, kā arī līdzsvarotu īpašuma sadali.
Taču ne tikai « fraternnite » ir saistīta ar “brīvību” un “vienlīdzību”. Arī starp pašu brīvību un vienlīdzību pastāv savstarpēja sakarība: pārāk daudz brīvības apdraud vienlīdzību. Pārāk liela nonivelēšana iznīcina brīvību. No otras puses, lai brīvību ilgstoši saglabātu kā vispārēju brīvību, ir nepieciešams zināms vienlīdzības un reālo attīstības iespēju mērs. Dziļāk pētot redzams, ka aiz tik vienkāršām parolēm slēpjas trauslas savstarpējās attiecības, un, galvenokārt, jautājumi par attiecīgo samēru.
Brīvība nozīmē ne tikai individuālās attīstības telpas pasargāšanu no valsts varas iejaukšanās, bet arī līdzdalību kopējās gribas veidošanā. Tā nenozīmē tikai valsts iejaukšanās novēršanu, bet arī brīvības un interešu sfēru norobežošanu un nodrošināšanu paša kolektīva locekļu starpā.
“Brīvība, politiskā filosofijā, ir personīgās atsvabinātības stāvoklis, kādā indivīds ir tad, ja, pēc viena viedokļa, nekas viņu neierobežo (negatīvā brīvība), pēc cita viedokļa, viņš pats ir kungs pār sevi un viņam iespējams brīvi sevi realizēt (pozitīvā brīvība) vai, pēc trešā viedokļa, viņš ir brīvs gan pozitīvajā, gan negatīvajā aspektā.”1
Negatīvo viedokli par brīvību aizstāvēja Džons Loks, Dž. S. Mills un Tomass Hobss, pozitīvo viedokli – tādi kā Žans Žaks Ruso, Georgs Hēgelis un britu neohēgelieši F. H. Brandijs un T. H. Grīns.
Negatīvo viedokli par brīvību visbiežāk atbalsta filosofi, kas domā, ka valsts nav nekas vairāk kā indivīdu summa. Pozitīvo viedokli par brīvību pauž filosofi, kas uzskata, ka valsts ir mērķis, bet tās pilsoņi ir šā mērķa sasniegšanas līdzeklis. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register