Brīvības atņemšana

Jau gadu tūkstošiem pasaulē notiek cīņa starp labo un ļauno. Ļaunums tiek apkarots, sabiedrībai izvēloties tās attīstības pakāpē atbilstošus aizsardzības līdzekļus. Viens no šādiem līdzekļiem ir kriminālsods. Vai tas vienmēr ir pilnīgi atbilstošs noziedzīgā nodarījuma smagumam un noziedznieka bīstamības pakāpei?! Latvijā ieslodzīto skaits ir diezgan augsts un sabiedrībā arvien aktualizējas jaunu risinājumu nepieciešamība. Sodu izpilde lielam ieslodzīto skaitam valstī prasa milzīgus līdzekļus. Reizē ar to plaša kriminālsoda piemērošana bieži vien nesasniedz likumpārkāpēju labošanas mērķi, jo sabiedrība ne tikai nav gatava iesaistīties notiesāto resocializācijas procesā, bet bieži vien ir vienaldzīga vai noraidoša attieksmē pret šo cilvēku reintegrāciju pēc atbrīvošanas no kriminālsoda izpildes iestādēm.
Soda izpildes iestādes iestādēm mūsdienās ir risināmas: likumdošanas ceļā noteikt apcietināto un notiesāto personu tiesisko stāvokli, notiesāto personu tiesību nodrošināšana, paaugstināt cietumu drošību, atrast brīvības atņemšanai alternatīvus soda veidus, izveidot efektīvus mācību centrus darbinieku sagatavošanai.
Latvijā no Krimināllikuma paredzētajiem četriem pamatsodiem sods ar brīvības atņemšanu tiek piemērots pārāk plaši (2003.gada 27% no visiem piespriestajiem sodiem). Ieslodzīto skaita ziņā mūsu valsts ieņem 18.vietu pasaulē. Joprojām dzīvotspējīgi ir vecie stereotipi par bargiem sodiem un to šķietamo efektivitāti.…