SECINĀJUMI
Brīvības piemineklis atklāts 1935. gada 18. novembrī. Par tā celšanu sāka runāt 1922. gadā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, un tika izsludināts konkurss, kurā piedalījās un uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle.
Brīvības piemineklī ir vairākas tēlu grupas: „Brīvība”, „Latvija”, „Važu rāvēji”, „Vaidelotis”, „Tēvzemes sargi”, „Darbs”, „Gara darbinieki”, „Ģimene”, „1905. gads”, „Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta”, „Dziesmu svētku gājiens”, „Karavīru gājiens” un uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”.
Interesanti ir tas, ka Brīvības piemineklis – Latvijas brīvības simbols, nav ticis nojaukts ne Otrā Pasaules kara laikā, ne padomju varas valdīšanas laikā. Kāpēc tas tā ir? Par to vien mēs tagad varam spriest. Laikam jau tomēr respektēja latviešu tautas simbolus.
Lai gan Brīvības piemineklis ir ļoti pazīstams un liekas, ka visu par to zinām, tomēr apkopojot informāciju par Brīvības pieminekli, mēs tomēr secinājām, ka nezināmā ir daudz. Tāpēc šajā darbā ir arī tik daudz jaunu interesantu faktu.
Mūsu mērķis bija noteikt un izanalizēt Brīvības pieminekļa nozīmi Latvijas tēla veidošanā. Uzskatām, ka savu mērķi esam sasnieguši, jo ņemot vērā anketas rezultātus un izanalizēto literatūru varam secināt, ka Brīvības piemineklis tomēr ir, bija un būs galvenais Latvijas tēla veidotājs.
Reinholds sagatavoja anketas jautājumus un veica anketēšanu, kā arī apstrādāja šos datus. Reinholdam interesantākais darbs likās veikt anketēšanu dažādās sabiedriskās iestādēs. Rinalds veica darba noformēšanu datorrakstā un apkopoja informāciju no interneta un enciklopēdijām, kā arī apkopoja anketu rezultātus. Šis darbs veicināja manas iemaņas strādājot ar dažādām datorprogrammām.
Tā kā darbs ir apjomīgs un bagāts ar informāciju par Brīvības pieminekli, šo darbu var izmantot vēstures skolotāji vēstures stundās mācot skolēniem Latvijas vēsturi.
…
