Ieslodzījuma vietās ir vēl viens ļoti būtisks cilvēktiesību pārkāpums – cietsirdība. Cietsirdība gan ieslodzījumā vietas, gan sabiedrībā ir aizliegta, jo ieslodzītais vienalga ir cilvēks. Noradām, ka cietsirdīga attieksme cietumos, būtu jāizskauž vispār, jo lai gan ieslodzīto brīvība tiek ierobežota, jo viņi atrodas ieslodzījumā, kas ir viņiem piespriestais sods, tomēr tas nenozīmē, ka, ienākot ieslodzījuma vietā, cilvēks automātiski zaudē visas savas tiesības. Starptautiskā pilsonisko un politisko tiesību pakta 10. pants nosaka: “Visām personām, kam atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos un cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu.” ANO Cilvēktiesību komiteja, kas uzrauga šī pakta ievērošanu, lai ieslodzītais tiek pakļauts tikai tādiem ierobežojumiem, kuri ir neizbēgami slēgtās telpās.
Lai novērstu, vai arī pēc iespējas mazinātu cilvēktiesību pārkapumus ieslodzījumu vietās nepieciešams veikt sekojošas darbības: uzlabot ieslodzījuma vietu dzīves un sadzīves apstākļus ieslodzītajiem; nodrošināt apmācības, kas palīdzētu integrēties sabiedrībā un nodrošināt sevi ar iztiku; uzlabot darba apstākļus darbiniekiem; palielināt darbinieku atalgojumu; veikt darbinieku apmācības. Atbildīgās Institūcijas, kas izskata sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem cietumos ir: Tiesībsargs; Tieslietu ministrija; Ieslodzījuma vietu pārvalde; Ģenerālprokuratūra.
…