Valsts finansu sistēma sastāv no vairākiem posmiem, kuru skaitā noteicošā vieta ir valsts budžetam. Neviena valsts nespēj pastāvēt bez budžeta, tāpēc ir jāzin, kas ir budžets, kā tas veidojas, no kā sastāv utt. .
Vārds ”budžets” nozīmē čemodāns, soma ar naudu. Precīzāks tulkojums : ”valsts ienākumu un izdevumu saraksts ar noteiktu laiku, kas tiek apstiprināts likumdošanas kārtībā”
Pēc satura terminu ”budžets” var noteikt dažādi :
no materiālā satura viedokļa budžets ir valsts naudas līdzekļu centralizētais fonds;
no sociālekonomiska viedokļa tas ir valsts nacionālā ienākuma pārdalīšanas galvenais (pamata) instruments;
no likumdošanas viedokļa budžets ir finansu plāns, kuram ir likuma spēks.
Mūsdienu tirgus ekonomikas valstu budžets izpilda šādas funkcijas:
nacionālā ienākuma pārdalīšana;
ekonomikas regulēšana;
valsts ekonomikas stimulēšana;
sociālo programmu finansēšana;
decentralizēto naudas fondu kustības procesa kontrole.
Jebkuras valsts budžets sastāv no ieņēmumiem un izdevumiem. Jebkuras valsts budžeta ieņēmumu galvenais avots ir nodokļi. Bet izdevumi mēdz būt ļoti dažādi.
19.gadsimta beigās lielu valstu izdevumi bija paredzēti kara vajadzībām, imperatora galma uzturēšanai, parādu un subsīdiju izmaksai zemes īpašniekiem. Neliela daļa no budžeta izdevumiem bija virzīta uz ”sociālām vajadzībām” – palīdzību bada cietējiem. Savukārt izglītībai tajā laikā bija izdalīta niecīga daļa no budžeta līdzekļiem. Šāda tendence bija raksturīga Rietumeiropas valstīm, Krievijai, ASV. Tomēr līdz 20.gadsimta vidum notikušas pārmaiņas budžeta līdzekļu sadalē. Pieauguši izdevumi ne tikai kara vajadzībām, bet arī sociāliem izdevumiem, kā arī izdevumi valsts aktīvas iejaukšanās palielināšanai ekonomikā. …
