Bulgārija robežojas ar Grieķiju un Turciju dienvidos, Rumāniju ziemeļos, Serbiju, Melnkalni un Maķedoniju rietumos un Melno jūru austrumos. Dienvidrietumu daļa ir kalnaina, ziemeļu- relatīvi līdzena. Balkānu kalni šķērso Bulgāriju no austrumiem uz rietumiem un atrodas starp divām nozīmīgākajām šīs zemes upēm- Donavu un Maricu1.
Tā atrodas mērenajā joslā, pēc dabas apstākļiem- pārejas joslā starp Austrumeiropu, vidus Eiropu (ziemeļu daļa) un Vidusjūru ( dienvidu daļa). Melnās jūras piekraste ir zema, vietām kraujaina. Krasta līnija (378 km) ir izrobota (Burgasas līcis, Varnas līcis). 67% teritorijas ir vairāk nekā 200 m virs jūras līmeņa. Austrumu- rietumu virzienā Bulgāriju šķērso Stāra Planinas grēda, kura rietumdaļa un vidusdaļā ir 1500-2000m, austrumos-600-1000m), uz dienvidiem no tās- paralēļā Sredna Gora, bet starp abām grēdām atrodas Karlovas, Kazantlikas un Slivenas ieplakas. Rietumdaļā nelieli masīvi ( Vitoša 2290 m, Osogova kalni 2251 m) ietver Sofijas, Pernikas un Kjustendilas ieplaku. Dienvidrietumu daļu aizņem Bulgārijas augstākie masīvi Rila un Pirins, Grieķijas pierobežā- Rodopi. Starp Rodopiem un Stredna Goru ir Augštrāķijas (Marivas) zemiene, ko no piejūras – Burgasas zemienes, atdala Strandžas grēda. Bulgārijas ziemeļu daļā Stara Planinas priekškalnes un viļņoto Lejasdonavas līdzenumu saposmo upes. Ziemeļaustrumos- Ludogoroas plato (līdz 500 m vjl.), kas pāriet Dobrudžas pacēlumā. Izplatīti krasta veidojumi. Pavisam Bulgārijā ir 2000 alu ( Ponoras, Ledenikas, Maguras, Imamovas, Rabišas ala).
Izrakteņi Bulgārijā-ogles (lignīti), dzelzs, mangāna, svina, cinkaun vara rūda, nafta, dabasgāze, vārāmais sāls. Dabiskie būvakmeņi, karolīns, ģipšakmens2. Bulgārijā atrodas apmēram 70% no visiem Eiropas minerālūdens avotiem3.
Vidējā gaisa temperatūra vasarā ir 23 - 28 °C, dažreiz pat ir līdz 30 °C, bet ūdens temperatūra Melnajā jūrā sasniedz 23 - 25 °C, naktī vidējā gaisa temperatūra ir 16 - 19 °C 4. Nokrišņu daudzums zemienē ir 450-600 mm gadā, bet kalnos 850-1200mm. …