Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic EM. Ministrijas uzdevums ir izstrādāt vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošināt šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu tika izstrādāts „Būvniecības likums”, kas tika pieņemts 1995. gada 13. septembrī un tajā līdz šim brīdim ir veikti desmit grozījumi. „Būvniecības likums” nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.
Būvniecības tiesisko bāzi pašreiz veido dažādos laika posmos pieņemtie normatīvie akti. Latvijas „Būvniecības likums” paredz kārtību, kādā tiek veikta jauno un jau esošo būvniecības nozares speciālistu sertificēšana, kas ir šī darba pētāmais objekts. Saskaņā ar likumdošanu, būvniecības jomā Latvijā reglamentētas profesijas ir arhitekts, būvinženieris un būvtehniķis. Pastāvīgai darbībai šajās profesijās nepieciešams attiecīgs būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. „Būvniecības likuma” 8. pants paredz, ka tikai fiziskas personas, kuras ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu ir likumīgi tiesīgas veikt prakses tiesības dažādās būvniecības jomās, proti, inženierizpētē, projektēšanā, būvekspertīzē, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. „Būvniecības likuma” 1. panta 11. apakšpunkts nosaka, ka būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts ir dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā, savukārt 1. panta 30. apakšpunkts paskaidro, ka būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība.
Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta (turpmāk tekstā MK) noteiktajā kārtībā, kas ietverti 2003. gada 8. jūlijā izdotajos MK noteikumos Nr. 383 „Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”. Jāņem vērā, ka būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, kas norāda, ka būvprakses un arhitekta prakses sertifikāts ir regulāri jāatjauno, lai veiktu profesionālo darbību.…
