Viens no izcilākajiem kritizētāja reālisma pārstāvjiem angļu literatūrā; jauna posma iesācējs visā pasaules literatūrā.
Dikensam piemīt lielisks stāstnieka talants, kā arī lieliska humora izjūta. Rakstnieks bija sapņotājs, kas alka taisnības un par kuru cīnījās visu mūžu ar savu daiļdarbu palīdzību.
Čārlza Dikensa tēvs bija sīks ierēdnis Portsmutas ostā. Rakstnieka bērnība bija ļoti trūcīga, jo viņa tēvs bieži mīlēja pasēdēt krodziņos, nokļuva pat parādu cietumā. Pēc mantojuma iegūšanas ģimenes materiālā situācija nedaudz uzlabojas, tomēr Dikensa bērnība nebija viegla. Izglītību rakstnieks ieguvis galvenokārt pašmācības ceļā, jo jau no agrām dienām viņam bija jāstrādā. Iesākumā tas ir uzņēmums, kur ražo zābaku smēru, vēlāk viņš ir pārrakstītājs notāra kantorī. Nepārtraukti izglītodamies pašmācības ceļā, Dikenss apgūst stenogrāfiju. Vēlāk ir reportieris kādā no laikrakstiem, kas arī aizsāk viņa literāro darbību.
Viens no pirmajiem Dikensa darbiem ir "Pikvika kluba piezīmes" (1837), kas autoram atnes slavu. Tam seko vēl 12 plaši sociālie romāni, slavenākie no tiem: "Olivers Tvists" (1838), "Nikolass Nikolbijs" (1839), "Martins Čelzvits" (1844), "Dombijs un dēls" (1848), "Dāvids Koperfīlds" (1850), "Saltais nams" (1853), "Grūti laiki" (1854), "Lielās cerības" (1861).
Bieži Dikensa varoņi ir bērni, kas kļuvuši par nežēlīgas audzināšanas un šausmīgu apstākļu upuriem ("Olivers Tvists"). Attēlo arī sabiedrības mantkārību, liekulību un cietsirdību ("Mārtins Čelzvits"), kā arī "Dāvidā Koperfildā" ir izmantoti autobiogrāfiskie motīvi. Ar iepriekšminēto romānu sākas jauns posms angļu literatūrā - tas ir pirmais psiholoģiskais romāns. Dikensa daiļrades vēlākajā posmā ieskanas asa kritika pret valsti, pastāvošo iekārtu, drūmums un Anglijas pelēkums…
