Ceļa tēma latviešu tautasdziesmās

Ģimenes ieražu, respektīvi, kristību, kāzu un bēru, dziesmas veido vislielāko, emocionālāko un skaistāko latviešu tautas daiļrades daļu. Tās „ļoti plaši un dziļi iesakņojušās tautas dzīvē, radušās un attīstījušās līdzi visam tautas mūžam, dzīvodamas tautas ieražu tradīcijā, tās uztvērušas un izteikušas mākslinieciskos tēlos cilvēka dzīves svarīgākos posmus – dzimšanu, ģimenes dzīves nodibināšanu, nāvi”. 1
Agrākie un stabilākie priekšstati par pasauli un savu vietu tajā ir saistīti ar telpu apkārt cilvēkam. „Viens no raksturīgākajiem šo pasaules uzskata shēmu uzbūves elementiem ir ceļa kategorija ar ļoti plašu nozīmju un funkciju loku un stabilu vietu cilvēces kultūrā jau no tālas senatnes līdz pat mūsu dienām”. 2 Bēru tautasdziesmu poētisko telpu veido tēli - vārti, durvis, ceļš, kalns - salīdzinājumi: bēres kā kāzas, mirušais kā ceļotājs utt. Ceļa tēma ir raksturīga arī citu tautu folklorai, tas liecina par t.s. universālo jeb „mūžīgo” tēmu.
Visvairāk līdzību ar bēru dziesmām ir kāzu dziesmās, „šo dziesmu kopības veidi un pakāpes ļoti dažādas – sākot ar līdzīgiem tēliem, situācijām, formulām, frazeoloģiju, atsevišķām rindām, līdz pat formas un/vai satura ziņā identiem tekstiem”. 3 Latviešu uzskati par dzīvību un nāvi gan „paredz mirēja aiziešanu no šīs dzīves, bet „aizgājējs”, „nelaiķis” nav ar to no dzīvo sabiedrības izslēgts un joprojām paliek savas dzimtas loceklis”. 4 Turpretī kāzās aizbraukšana nozīmē aiziešanu no dzimtas. Gan kāzu, gan bēru rituāla pamatā ir galvenā dalībnieka pāreja no savas pasaules citā, veicot noteiktu ceļu. …