Apdrošinātāji izmanto standartveidā iespiestas polises (pirmsākumos polises tika rakstītas ar roku. Informāciju par katru individuālo apdrošinājuma ņēmēju ierakstīja šim nolūkam īpaši atstātās vietās). Šobrīd izmanto tā dēvētās polises ar pielikumu.
Apdrošināšanas polise - dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā;
Apdrošināšanas prēmija - apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu; [likums]
Katrai polisei ir savs nosaukums, kurā ir norādīts apdrošinātāja vārds, dažreiz arī adrese un apdrošināšanas sabiedrības logotips.[10.]
Katra polise sākās ar tekstu, ko dēvē par preambulu. Polišu preambulas var nedaudz atšķirties, bet vienmēr tajās ietverti trīs sekojoši punkti:
1.Pieteikums tiek formulēts kā apdrošināšanas līguma pamats un ir līguma sastāvdaļa. Tādējādi pieteikums kļūst par līguma daļu, lai gan to nesastāda un neizsniedz kopā ar polises dokumentu. Pieteikuma deklarācijā teikts, ka pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija pēc pieteicēja pārliecības un rīcībā esošajām ziņām ir patiesa. Šī deklarācija kļūst par līguma sastāvdaļu.
2.Preambulā tiek minēta arī apdrošināšanas prēmija - apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu. Līgums stājās spēkā tikai pēc tam, kad apdrošinājuma ņēmējs ir iemaksājis prēmiju, vai polise ir izsniegta, pamatojoties uz vienošanos par prēmijas vēlāku iemaksu.…
