Nobeigums
Izstrādājot šo darbu, ne tikai izanalizēta Latvijas teritorijā esošo ceļu sistēmas atīstības vēsture, ber arī konstatēta virkne problēmu, kas sastopamas šajā nozarē. Kā pats galvenais trūkums jāmin nepietiekamais finanšu resursu apjoms, kas tiek iedalīts ceļu nozarei, līdz ar to jūtamas sekas – nolietojies ceļu segums, bedres, ilgstoši remontdarbi, kurus ietekmē materiālu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Valsts autoceļu tīklā nozīmīgākā daļa ir autoceļi ar melno segumu. Melno segumu stāvokli kopumā nosaka tas, cik savlaicīgi un cik pietiekamā apjomā izpildītas ikgadējās segumu atjaunošanas programmas, kā ievērota atļautā satiksmes slodze, kādu ietekmi atstāj laika apstākļi. Pareizi izbūvēta sega, atkarībā no noslogojuma, pirmos 8 – 10 gadus, no izbūves brīža, kalpo nevainojami, taču šajā laikā segumā uzkrājas paliekošas deformācijas, rišu vietās segums izdilst, virsmā parādās plaisas un izdrupumi – segums noveco.
Ekonomiski lietderīgi melnos segumus atjaunot ir tad, ja minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami un vidējais segumu vecums nepārsniedz 12 gadus.
Autoceļu direkcijā reģistrē katra sabrukušā ceļa posma adresi un plāno sabrukušo posmu rekonstrukcijas iespējas, tomēr ne visi šie posmi tiks rekonstruēti tuvākajos gados un autobraucējiem tas sagādās ilgstošas neērtības.
…