Termins "diskriminācija" veidojies no latīņu vārda discriminatio, kas nozīmē atšķirību. Ar cenu diskrimināciju saprot praksi dažādu cenu uzstādīšanai vienai un tai pašai precei pie nosacījuma, ka atšķirības cenās nav saistītas ar izdevumiem. Ja cenas, kas noteiktas dažādiem pircējiem, atspoguļo nevis firmas izmaksas, kas saistītas ar individuālo pieeju šo pircēju apkalpošanai, tad firma īsteno cenu diskrimināciju.
Diskriminācijai var tikt pakļauts gan viens un tas pats pircējs, piemēram, atkarībā no iepērkamā preces daudzuma, tā arī dažādi pircēji.
Cenu diskriminācijas tēma patiešām ir interesanta un aktuāla pašreizējā momentā. Lieta tāda, ka neskatoties uz negatīvajām iezīmēm, cenu diskriminācijai ir neapstrīdamas priekšrocības. Cenu diskriminācija, pateicoties elastīgai cenu politikai, ir labs instruments, lai iesaistītu šajā procesā tos iedzīvotāju slāņus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ (galvenokārt zema ienākumu līmeņa dēļ) atturas no pirkumu veikšanas, atliekot naudu «rītdienai». Man liekas, ka neskatoties uz to, ka tirgū ar augstu konkurences līmeni cenu diskriminācijas īstenošana ir apgrūtinoša, tās iespējas nedrīkst nenovērtēt.
Sākumam, gribētos parādīt, kā vēsturiski veidojās cenu diskriminācijas jēdziens. Sākotnējos priekšstatus par to var atrast Ž. Djūpjūi un D. Lardnera darbos, bet savu attīstīto formu tā atrada A. Pigu darbos.
Ž. Djūpjūi bija pirmais, kas pievērsa pētnieku uzmanību cenu diskriminācijas faktam un mēģināja noskaidrot tās jēgu. Djūpjūi cenu diskriminācijas pieejas pamatā ir lietderības koncepcija. Dažādu pircēju acīs vienai un tai pašai lietai ir atšķirīga lietderība, tāpēc arī cenas, kuras viņi gatavi maksāt par to, var būt atšķirīgas. Bez cenu diskriminācijas definēšanas Djūpjūi daļēji attēlo arī nosacījumus, kas nepieciešamus tās īstenošanai. …
