Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:343587
 
Evaluation:
Published: 13.02.2002.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Priekšvārds    5
  Leģendas un vēsturiskas ziņas    6
  Ceriņu pavairošana    7
  Potēšana    7
  Potcelmu izvēle    7
  Potcelmu izaudzēšana    9
  Ceriņu sēklu ievākšana un sagatavošana    9
  Potcelmu audzēšana laukā    9
  Potcelmu audzēšana segtajās platībās    10
  Potēšanas veidi    11
  Acošana    11
  Potēšana ar zariņu    16
  Pavairošana ar noliekšņiem    20
  Parastais noliekšanas paņēmiens    21
  Horizontālais noliekšanas paņēmiens    21
  Aprausumi    23
  Pavairošana ar lapainajiem spraudeņiem    24
  Ceriņu audzēšana    26
  Ceriņu slimības un kaitēkļi    27
  Fizioloģiskās slimības    27
  Parazitārās slimības    28
  Kaitēkļi    29
Extract

Leģendas un vēsturiskas ziņas

Par ceriņu rašanos grieķu leģenda stāsta sekojošo. Pavasaris, sajaucot saules starus ar varavīksni, meta tos zemē. Tur, kur nokrita stari, uzziedēja dzelteni, oranži, sarkani ziedi. Pavasaris gāja no dienvidiem uz ziemeļiem, izšķērdīgi sēdams krāsainos saules starus. Kad tas nonāca ziemeļos, bija palikuši tikai violetie un zilie stari. No tiem arī uzziedēja ceriņi.
Domājams, ka ceriņi savu nosaukumu ieguvuši no grieķu vārda syringos vai syrinx, kas tulkojumā nozīmē stabule vai caurule. Tas tāpēc, ka gani no ceriņu koksnes grieza stabules un pīpes.
Leģenda stāsta, ka ceriņi nosaukti nimfas Siringas vārdā. Mežu un pļavu valdnieks Pāns bija iemīlējies nimfā Siringā. Pāns bija atbaidošs pēc izskata – ar āža kājām un ragiem, maigā nimfa bēga no viņa. Nevarēdama no Pāna izbēgt, nimfa lūdza palīdzību dieviem. Tie pārvērta nimfu par ziedošu krūmu. Ģints nosaukums latīņu valodā ir Syringa. No tā cēlies arī ceriņu apzīmējums krievu valodā - «сирень». Rietumeiropā un Amerikā ceriņus plašāk pazīst ar vārdu «Lilac», kas radīts austrumos un tulkojumā nozīmē violets. No šī vārda cēlies tagadējais vārds lillā, kas bieži apzīmē ceriņu krāsu. Lieto arī jēdzienu «ceriņkrāsa».
Pirmās ceriņu sēklas Eiropā no Konstantinopoles ieveda 1563. gadā Austrijas sūtnis. Būdams Turcijas galvaspilsētā, viņš pievērsa uzmanību krāšņiem dekoratīviem krūmiem pilsētas apstādījumos, kurus turki sauca par «Lilac». Šī krūma sēklas sūtnis atveda uz Vīni un iesēja savā dārzā. 1589. gadā iesētie ceriņi uzziedēja. Toreiz tos sauca par «turku irbenēm». No Vīnes ceriņi ātri izplatījās uz citām pilsētām Eiropas vidus un dienvidu apgabalos.
Sākumā botāniķi uzskatīja, ka ceriņu dzimtene ir Irāna, no kurienes ceriņi izplatīti Turcijā un pēc tam Eiropā. Taču šis pieņēmums izrādījās nepareizs. 1828. gadā zinātnieki noskaidroja, ka parastā ceriņa dzimtene ir Transilvānijas Alpi Dienvidslāvijā, Bulgārijā un Rumānijā. Šeit savvaļā ceriņi sastopami grūti pieejamās stāvās, kaļķainās kalnu nogāzēs un klinšu pārkarēs. Sarežģītā nokļūšana kalnainos apstākļos un ilgstošais turku jūgs Balkānos kavēja noskaidrot ceriņu dzimteni. Tā ir Balkānu-Karpatu rajonā. No šejienes arī ir izplatījies parastais ceriņš. Šajā rajonā savvaļā aug vēl Ungārijas ceriņš. Vēlāk ir atrastas vēl divas ceriņu dabiskās augšanas vietas, starp kurām attālums ir tūkstošiem kilometru.
Austrumāzijas rajons ir vislielākais. Atrastas 28 ceriņu sugas. Visvairāk Ķīnā. Šī apvidus centrs ir Ķīnas kalnainās rietumprovinces Huanši, Sišuana, Junnana. Austrumāzijas rajonā atrodama savdabīga vēli ziedošu ceriņu grupa (lingustrīnu apakšģints), kas stipri atšķiras no citām ceriņu sugām. Kā pēc morfoloģiskām, tā arī pēc bioloģiskām īpašībām šie ceriņi vairāk atgādina kokus nekā krūmus. Arī ziedi šiem ceriņiem līdzīgāki lingustru ziediem. Tie ir Amūras, Pekinas, Japānas un Fori ceriņi. Sastopami Ziemeļķīnā, Japānā, Amūras lejtecē.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1227458
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register