1. Radiācija un radioaktivitāte
Kopš pagājušā gadsimta beigām, kad tika atklāta radiācija, tā uzlaboja tehnoloģijas un tika pielietota aizvien plašāk, ieskaitot elektrības ražošanu, rūpniecību un medicīnu.
Definīcija ir tāda, ka radioaktīvas vielas ir objekti, kas patvaļīgi sairst un šī procesa rezultātā izdala radiāciju. Tāds radiācijas tips ir pazīstams kā jonizējošā radiācija, un, ja dzīvās šūnas, ieskaitot cilvēka šūnas, tiek pakļautas šādai iedarbībai, var rasties vairākas bioloģiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas ir ļoti dažādas, tās mainās atkarībā no vairākiem faktoriem - radiācijas rakstura, iedarbības veida, skarto cilvēku audu tipa, iedarbības ilguma un saņemtās devas.
Apkārtējā vidē radiācija ir dabīgs process. Cilvēki tās iedarbībai tiek pakļauti nepārtraukti, jau miljoniem gadu. Dabīgā radiācija ietver kosmisko radiāciju no kosmosa, zemes radiāciju, kas rodas no dabīgiem radioaktīviem materiāliem augsnē, akmeņiem un celtniecības materiāliem, radiāciju, kas rodas no gāzēm, kuras izdalās no zemes dzīlēm, un radiāciju no ēdiena un dzēriena, kas satur dabīgus radioaktīvus materiālus. Cilvēki var tikt pakļauti arī mākslīgi radītai radiācijai, medicīniskās diagnostikas vai ārstēšanas procesā, kā arī darbā. Diemžēl, cilvēki var tikt pakļauti radioaktivitātes iedarbībai arī pēc avārijas. Tādi gadījumi var būt, sākot no mazākas kļūmes ar mazu radioaktīvo materiālu daudzumu līdz svarīgiem notikumiem, tādiem kā avārija Černobiļā.
1.1. Dabīgā radioaktivitāte
Dabiskajam radioaktīvajam apstarojumam ir divi avoti: kosmoss, no kurienes nāk kosmiskais starojums un zemes garoza, kas kopš zemes rašanās satur pirmatnējos radioaktīvos elementus, arī tos, no kuriem veidojas radons.
Kosmiskais starojums un zemes garozā esošie radioaktīvie elementi izsauc divu veidu apstarojumu: ārējo kuru dod izstarojumi, un iekšējo, kad radioaktīvie elementi nokļūst organismā Kosmiskā starojuma intensitāte mainās atkarībā no vietas augstuma virs jūras līmeņa: augstkalnu apvidu iedzīvotāji var saņemt 2- 3 reizes lielākas dozas nekā tie, kuri dzīvo tuvu jūras līmenim. Arī ceļošana lidmašīnā palielina saņemtās kosmiskā starojuma devas. Šis starojums praktiski neizraisa iekšējo apstarošanu.
…
