Ar vien vairāk paliek aktuāli cesijas līgumi, jeb parādzīmju pārpirkšana, ko izmanto gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai gan cesija var būt samērā riskants darījums to izmanto daudzi. Īpaši aktuāli cesijas līgums ir uz doto brīdi, jo tā kā ir ekonomiskā lejupslīde un daudzi Latvijas iedzīvotājiem ir saistības ar bankām un citām iestādēm, kā arī privāto tiesību subjektiem, līdz ar to šādus cesijas līgumus slēdz ar vien biežāk.
Pētījuma objekts ir veikts civiltiesībās un darba problēma ir saistīta ar cesijas līguma tiesisko pamatu pārbaudīšanu tiesā, kā arī nevienprātīga tiesu prakse. Darba mērķis ir izpētīt cesijas līgumu, to saistīto praksi Latvijā un mēģināt rast risinājumus aktuāliem problēmu jautājumiem, kas ir saistīti ar cesijas līgumu. Darbā tiek izmantotas: analītiskā metode, salīdzinošā metode. Analītiskā metode tiek izmantota gan pētot tiesu jurisprudenci - nolēmumus, normatīvos aktus, gan arī citus tiesību avotus. Analīze ir veikto secinājumu, vērtējumu un priekšlikumu pamatā. Salīdzinošā metode šajā darbā ir izmatota dažādu autoru viedokļus, kas izteikti par cesijas līgumiem. Pētījuma bāze tiek veidota no diviem avotiem Latvijas Republikas Civillikuma komentāri : saistību tiesības un Torgāns Kalvis. Saistību tiesības.
Cesijas līguma slēgšana nemaina pašas saistības būtību, tāpēc parādnieks var celt pret cesionāru visus tos pašus iebildumus, kuri tam bijuši pret cedentu. Līdz ar to cesija mūsdienās pastāv kā prece un likums pieļauj tās apgrozību brīvā tirgū. Gandrīz visas saistību tiesības, prasījumu nozīmē, pirms to izpildīšanas kļūst apgrozībā par ekonomisko vērtību, tādējādi pavairojot sabiedrībā apgrozības līdzekļus. Līdz ar to cesija ir vērtīga arī no sociāli-ekonomiskā viedokļa.…