Par notekūdeņiem sauc ūdeņus, kas izmantoti saimniecības, ražošanas vai citām vajadzībām un novadīti kanalizācijā. Notekūdeņu piesārņojumi pēc sava sastāva var būt organiski un neorganiski. Saimniecību notekūdeņos ir daudz mikroorganismu, starp kuriem var būt vēdertīfa,dizentērijas un citu slimību izraisītaji. Ūdenstilpēs ievadītie notekūdeņi var samazināt skābekļa daudzumu ūdenī zem pieļaujamām robežām, inficēt ūdeni ar slimību izraisītājiem, pasliktinat ūdens krāsu un garšu, padarit ūdenstilpes nelietojamas ūdensapgādei, zivkopībai, sportam, peldēšanai utt.
Iekšējā kanalizācija ir obligāta dzīvojamās, sabiedriskās, ražošanas un paligēkas,ja tajās ierīkots iekšējas saimniecības vai ražõšanas ūdensvads. Izšķir centralizētu, decentralizētu un vietējo kanalizāciju. Centralizētā kanalizācijā kanalizējamo teritoriju aptver viens kanalizācijas tīkls ar kopīgu attīrīšanas ietaisi. Decentralizētā kanalizācijā kanalizējamo teritoriju aptver vairaki tīkli ar vairākām attīrīšanas ietaisēm. Vietējā kanalizācija apkalpo atsevišķas ēkas vai ēku grupas. Kanalizācijas aizsargā pret piesāņošanu atmosfēru, zemi un ūdeni.
Apdzīvotu vietu nekanalizētos rajonos iekšējais ūdensvads un kanalizācija ar vietējām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm jāierīko dzīvojamās ēkās, kas augstākas par 2 stāviem (viesnīcās, dzīvojamas ēkas, medicīnas iestades un t.t.). …